"kamēr lielajam vairumam vīriešu tie ir visnotaļ vienaldzīgi"

Ar šo tu domā ko? Ka ir vienaldzīgi, tāpēc vieglprātīgi pieet to dāvināšanai, vai arī, ka ir vienalga vai tos viņam kāds uzdāvina vai nē?

No savas pozīcijas saku, ka:

Ziedus dāvinu savai māmiņai, māsām un meitenēm dzimenēs un svētkos. Ikdienā kaut kā pēdējā laikā nav bijis gribēšanas vajadzības. Kad man bija 16 - 19 gadu, tad arī ikdienā reizi pa reizei tā izdarīju. :) Īsāk sakot - viss atkarājas no attiecību statusa. :D

Saņemt ziedus ar patīk. Ok, es no tiem baigi nekūstu, bet tas ir forši. Līdzīgi, kā saņemt kaut kādu grāmatu vai ko tādu, jo bišķi ticu, ka tā dāvinātāja būs piedomājusi pie izvēles un tā.