Dievs nav totalitārs, gribot patiesi labāko priekš visiem - pilnīgu svētumu, pilnīgu labestību, pilnīgu mīlestību. To visu, ko iemieso Jēzus Kristus. Bet cilvēki to ienīst - no sirds ienīst, pamatīgi ienīst. Viņus apspiež šī konfrontācija ar pilnīgu svētumu un ļaunums tiem kļūst mīļāks par Dievu, kurš ir bezkompromisu labs, jo mēs visi zinām, ka mēs pašos pamatos esam ētiskas būtnes, kam jāizvēlas starp labo un ļauno, un Dievs mums liek to darīt - bet piespiesti mēs 100% gadījumu dabiski izvēlēsimies ļauno: ne to, kas būtu patīkami Dievam un labi, bet to, kas ir izdevīgi mums neatkarīgi no tā, vai tas ir labi vai ļauni.
Bet budisms māca pamatā to pašu ko islams: centies kļūt pietiekami labs. Tiesa, budisti nerunā par "labu un ļaunu", drīzāk par pieķeršanos un nepieķeršanos, un tomēr - budisma vīzija ir kļūt pietiekami vienaldzīgam, lai nokautu sirdsapziņu. Un darīt labu tikai sevis dēļ, lai reinkarnētos kaut kur augstāk, lai beigās kļūtu par tādu kā Dievu (kas bija pirmais melīgais sātana solījums cilvēkiem Ēdenes dārzā: jūz būsiet kā Dievs!). Bet vienīgā Dievam pieņemamā motivācija ir darīt labo Viņa dēļ, labā dēļ - un tikai un vienīgi tādēļ, nekad ne izdevīguma dēļ. Bet budisti mācās izkūkot prātu, aizmirst par šīs pasaules īstenību, lai nomērdētu sevī skaudro nāves atziņu, jo, kā saka Bībele, cilvēkam dots vienreiz dzīvot - un tad tiesa. Bet sātans tā piemāna cilvēku, ka viņš ir gatavs noliegt viselementārākās patiesības, tādas kā šīs pasaules īstums, kā labā un ļaunā īstums, kā tavas nāves īstums, kā tavas mūžīgās atsevišķības un individualitātes īstums - un pārliecina to muļķa cilvēku censties izšķīst bezpersoniskā vienaldzībā. Un tādā ziņā nav pilnīgi nekādas starpības starp idiotisku TV raidījumu un augstākā līmeņa budismu - ja nu vienīgi tas, ka pie TV tu spēj mainīt kanālus vēl pirms "reinkarnācijas".