Noteikti, jau ka novēloti tas viss, ko rakstu, bet manas domas par dvēseles pirkšanu (bez pārdomām par Dievu) ir, ka mēs esam pārdevušies tam, kam mēs kalpojam. Ja mēs dzīvojam, lai vāktu ziedojumus, palīdzētu nabagiem bez atlīdzības kalpotu kādam augstākam, tad esam atdevušies Viņam. Bet ja mēs mācamies, strādājam, radām bērnus, tad viņus nodrošinām, tad esam pārdevuši savu dvēseli skolotājiem, daba devējam, veikalam utt.