Mana Gruzijas krustmātes dārzā tādi aug, un viņa to sauca par Brazīlijas gurķi. (Viņas vīrs gan par to smējās un teica citu nosaukumu, kuru esmu aizmirsusi). Un tas tika ēsts vai nu tāpat sagriezts šķēlītēs bez kā, vai aplaistīts ar etiķi un biki apkaisīts ar sāli. Pie kam šo varot arī glabāt pagrabā bezmaz līdz pavasarim, kā pie mums glabā ķirbjus.