Pag, pag, tu te jauc lietas. Šeit gan aplūkots tikai tas, kam jānes burden of proof, ja viņš cenšas apgalvot, ka pastāv kaut kādas līdz šim nepierādītas lietas. Sākotnējais arguments bija pavisam citāds — ja kaut kas nav pierādīts, tas nepastāv.

Ja kāds ticīgais necenšas kaut ko kādam pierādīt, viņš var ticēt da jebkam, kaut vai ķirzakcilvēku vispasaules sazvērestībai, teletūbijiem un Lieldienu zaķim. Ja viņš mēģina kādu par to pārliecināt — jā, piekrītu, viņam jāstiepj smagā pierādījuma nasta, viņš nevar vienkārši paziņot: kā, visi zina, ka dievs ir, kā tu vispār iedrošinies apgalvot, ka tā nav. Ja viņš mēģina to pierādīt (kaut vai ar aplam vārgulīgiem argumentiem, tādiem kā kreacionisms) vai saka — tak domājiet, ko gribat, es ticu un viss — tad šis arguments vairs īsti nedarbojas.