Cilvēks melo tad, ja pats to apzinās, ja zina, ka tā nav, tomēr saka, ka tā ir. Ja viņš neapzināti saka kaut ko tādu, kas neatbilst patiesībai, tad viņš kļūdās, nevis melo.

Tālāk, ticība pēc definīcijas nav pierādāma. Tāpēc jau tā ir ticība. Ja tā būtu pierādīta, tā kļūtu par faktu, nevis ticību. Ticīgais tic, ka dievs viņu uzrunā, un viņam nav jāpierāda viņa eksistence — viņš tic.

Varbūt ticīgais kļūdās, bet viņš nemelo.