Būtībā, lietoja visu to pašu, kas tagad maksā milzu naudu un saucas "dabīgā kosmētika". Praktiski, tāda paša sastāva pūderis (no ūber smalki samaltiem rīsiem un vēl dažām sastāvdaļām) kāds nopērkams "Poetica" veikalā par ļoti lielām naudiņām. Kas attiecas tieši uz japāņiem un ķīniešiem, tad nav jau nekāds jaunums, ka viņi jau tad bijuši krietni attīstītāki daudzās jomās - dizaina, kosmētikas utt. Kautgan, nez vai tagad amīši vai eiropieši spētu uztaisīt tik labu pūderi, kas ne tikai nebojā, bet pat kopj ādu.