Vispār ir, bet ne tik glamūrīgi kā Eiropā, jo, kā biedrs pareizi aizrādīja, te policija īpaši neauklējas. Turklāt piemērotas mājas nāktos atkaŗot no zlojebučajiem bomžiem, kas ar tur ļoti labprāt mēdz ieskvotot :) Tātad — Latvijas skvoti mēdz kaut kā sakārtot savas īpašumtiesības, piemēram, uzdoties par kultūras centriem vai apjautāties kādas neizmantotas mājas īpašniekam, vai viņam nav iebildumu, ka te bariņš jauniešu viņam to māju pieskatīs, lai visādi bomži neieperinās (ha).

Uzreiz arī jāpiebilst, ka galvenais iemesls, kāpēc Latvijā skvoti nav populāri, ir nevis kaut kāds latviešu konservātīvisms, bet gan apkures sezona. Katrā ziņā dzīvošana skvotā, it īpaši ziemā, nebūt nav tik izcila experience, kā varētu šķist. Kaut kādu ērtību skvotam, protams, pēc definīcijas nav — un pat ne centrālapkure, bet, teiksim, ūdensvads vai kanalizācija. Ja daudz, tad ir elektrība. Tādas itin kā elementāras lietas — kur dabūt ūdeni, kur nomazgāties, kur uztaisīt ēst — kļūst par ievērojamu pasākumu, kam nepieciešams iepriekš sagatavoties. Nē, nu, saprotams, tur ir tā mākslinieciski hipijiskā atmosfēra, kas neizbēgami rodas, kad noslēgtā telpā sabāž bariņu pasistu cilvēku, un vasarā pat ir ļoti forši. Bet ziemā vienbrīd kaut kā apnīk visu laiku justies kā polārpētniekam, turklāt lielumlielā daļa mākslinieciski hipijiskās enerģijas aiziet vienkārši izdzīvošanai un mākslai necik daudz pāri vairs nepaliek.

Tad jau labāk kaut kādas komūnas. Tur katru mēnesi gan kaut kāda nauda jāsagrabina, bet toties būs silts.