Panki ir mazvērtības kompleksu nomocīti cilvēki, kas grib mainīt sistēmu, kura tos tādus padarījusi. Savukārt atkarība no tās pašas sistēmas rada viņos apjukumu, kas rada iekšējo tukšumu, kurš tiek kompensēts ar pastiprinātu ārējo izpausmi.
Metālisti ir mazvērtības kompleksu nomocīti cilvēki, kas grib kaut ko mainīt, bet nevar saprast ko, tāpēc nemaina pilnīgi neko (ieskaitot garderobi, matu sakārtojumu, mūzikas kolekciju, alus šķirni un labāko draugu - kompi vai dajebko citu, kas nav dzīvs, bet var izpildīt dzīvībai līdzīgas funkcijas tikai tik tālu, lai tas nemainītos pats no sevis). Viss dzīvais viņus biedē. Jo sevišķi geji. Tam par pamatu varētu būt psihes traumas, kas tiek nevis atzītas, bet noliegtas kopā ar visu pasauli, kura uz šīm traumām norāda. Skaļa, haotiska vai stipri agresīva mūzika harmonizē ar iekšēji sadragāto pasauli un nocietina šos cilvēkus, kuri iznīktu pavisam, ja metāla blices, pat visskarbākās, neielaistu albumos pa vienam otram liriskam gabalam, kurš kalpo par frustrācijas ventilāciju - sevišķi pie trešās promiles.
Goti ir ir mazvērtības kompleksu nomocīti cilvēki, kas grib mainīt sabiedrību, kura tos morāli sakropļojusi, tāpēc uztaisa paši savu sabiedrību, kurā tiek atzīti par to, par ko plašākā sabiedrībā tiek noniecināti. Tas rada apjukumu (kaut vai tāpēc, ka šie cilvēki identificējas ar savu drūmo atstumtības noskaņojumu, kurš, rodoties piederības sajūtai starp gotiem, tiek grauts - rodas risks pasmaidīt vai piederēt, kas, protams, tūlīt pat nozīmētu pretrunu), kurš liek vēl jo vairāk akcentēt ārišķības un vēl jo vairāk identificēties ar savu apjukumu.
Emo ir mazvērtības kompleksu nomocīti cilvēki, kas uzskata, ka emocijas ir kaut kas nenormāls, tāpēc jūtas nokaunējušies par savām jūtām, kuras dumpinieciski akcentē savā dzīves uztverē, taču neizkopj, lai netraumētu tās, saglabājot infantilu attieksmi pret pasauli, kas tiek interpretēta primitīvās emocijās, no kurām kādas divas ir labākas par kādām divām citām. Šeit savijas kauns un lepnums - lepnums par kaunu un kauns par lepnumu. Lielisks mūžīgais dzinējs, kurš savā iekšējā darbībā spēj attaisnot pat visstulbāko rīcību, atbildību uzgrūžot kaut kam vai kādam citam, ar kuru identificē kādu savu emociju. Tas skaidrojams ar smalkāko emociju neizprotamo dabu, kura netiek atpazīta kā viena no pamatemocijām un rezultātā tiek atzīta par ko citu, piemēram, Anniņas stulbumu vai Viktora neizdarību.
Pokemoni ir goti kuri nekautrējas priecāties par piederību. Tie līdzinās tādam kā emo un gotu krustojumam. Emocijas ir trulas, pasaules redzējums - šaurs. Pasaule tiek dalīta mĪilJajwazz CiWuVĒtsIniOs un vakuumā. Draugi jeb stulbuma māsas un brāļi ir visa šo cilvēku dzīves jēga, jo paši par sevi viņi ir tukši kā metālista bankas konts (ja tāds gadītos). Stulbs prieks un nekonstruktīvas bēdas, vēlams ar puņķiem un asarām, vēlams - abos gadījumos -, ir ideālais saziņas veids, kurā atklājas īZzZtiE drAwGi (citi puņķu tapas, kas piekrīt attiecīgo cilvēku nepamatotajiem viedokļiem un vērtējumiem.

Bet vispār jau - hvz.