Arkādijs Vaksbergs 'Indes laboratorija'
Apgāds "Atēna" laidis klajā Arkādija Vaksberga grāmatu "Indes Laboratorija. No Ļeņina līdz Putinam". No franču valodas to tulkojis Aldis Karlauskis.


1921. gadā Ļeņins "padomju varas ienaidnieku apkarošanai" pavēlēja izveidot slepenu indīgu vielu laboratoriju, kuru viņš kā Tautas Komisāru padomes priekšsēdētājs vadīja pats. Darbiniekiem atklāti tika dots uzdevums radīt un pilnveidot indes, kas paredzētas režīma ienaidnieku nogalināšanai. Kremlis neskopojās ar terorismam piešķiramiem līdzekļiem.

Neskaitāmas slepkavības gan PSRS teritorijā, gan ārpus tās tika maskētas kā dabiska nāve vai nelaimes gadījumi. "Tautas ienaidnieku" likvidēšana kļuva par komunisma sistēmas organisku elementu visās tās formās. Gadu desmitiem ilgi Kremļa vadītāji šo politiku uzskatījuši nevis par kaut ko ārkārtēju, bet gluži pretēji - par pilnīgi normālu parādību.

Būtu naivi uzskatīt, ka šādas metodes izzudušas - Krievijas Valsts Dome 2006. gada jūlijā legalizēja "Terorisms pret terorismu" praksi. Tā atļauj speciālajiem dienestiem gan valsts iekšienē, gan ārzemēs veikt jebkādas darbības, tai skaitā slepkavības, lai novērstu terora aktus vai sodītu tos, kuri tādus ir veikuši. Mērķa izvēle un pamatojums ir Krievijas varas iestāžu ziņā, turklāt tām vairs nav nepieciešams veikt visai sarežģīto vainīgo vai aizdomās turēto izdošanas procedūru un iesniegt pierādījumus neatkarīgām tiesu instancēm.

Arkādijs Vaksbergs apraksta virkni politisko slepkavību sākot ar paša Ļeņina, viņa atraitnes Krupskajas un ģenerāļa Frunzes nāvi un beidzot ar Sanktpēterburgas mēra Sobčaka, politiķes Starovoitovas, žurnālistes Poļitkovskas nogalināšanu, Ukrainas prezidenta Juščenko indēšanu un Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu.

Prakse, kas bija plaši izplatīta visā Padomju Savienības vēsturē, varbūt ir kļuvusi vēl biežāk izmantota šodien...