melones - domāju, ka nē. nav mēģināts.
uz zemenēm blisinās un mirkšķinās - acīs rakstīts - kas tu muļķe, vai?


bet bērnībā man bija kaķis - Arnolds, kurš tiešām ēda visu - sākot no skābiem kāpostiem un beidzot ar ceptiem banāniem, rozīnes un kanēļmaizes ieskaitot.
Viņam vieglāk bija ripot, nekā iet, ja mamma teica, ka Arnoldiņš novājējis, tad zināju, ka viņš sver nevis 13-14, bet gan 11-12 kg. Skaists bija Arnolds. Kaķumeitām patika. Meitu laiks viņam bija 1 reizi gadā. Ilga 365 dienas. Savus bērnus veda uz mājām - atrādīt mums, pabarot un tā. Viņu sauca arī par Muri un Marķīzu. Bet ne jau mūsmājās. Tajās mājās, kur viņš arī bija ieviesies. Mēs dzīvojām daudzdzīvokļu mājā. Izlaižot Arnoldu viņa ikdienas gaitās, bieži varēja novērot, ka viņš uzreiz paskrāpējas pie durvīm, tās paverās un atskan tantiņas balss - nu, re - Muris ar atnācis! Vēl vienā dzīvoklī viņš bija Marķīzs. Tāds nu bija mūsu Arnolds. Sabiedrības dvēsele. Viņš mīlēja un viņu mīlēja. Lai viņam gardas peles - tajos laukos :)