Vispār ar to futbolu ir kā ir. Nerunājot par pašu finālu, man jau kaut kad grupu fāzē vienu brīdi sāka likties, ka pēc šī PČ es LIELO futeni vairs neskatīšos (kas, protams, bija nedaudz pār strīpu, bet tuvu tam), jo...
pie pārdomām mani noveda viena no Argentīnas spēlēm, kurā kārtējo reizi varēja atskatīties futbola aktiermākslas labākos piemērus un tam visam pa vidu, katras 15 minūtes tiek parādīts tribīnēs esošais ("leģenda") narkomāns, kas pat savus bērnus neatpazīst (aha, Maradona). Protams, ka mana attieksme pret keksu iespējams ir nedaudz pārspīlēta (tā pat kā pret smēķēšanu un alkohola patērēšanu in general), bet šā vai tā man neliekas, ka šāda visai pretrunīga persona ir tas, ka ir tik ļoti jāakcentē sporta pārraides laikā.

Protams, tam klāt nāk visas tās melnās lietas, ko tiesneši neredz (redz aktiermākslu, bet neredz visus mazos spērienus un sitienus pretiniekam), kā arī jau bēdīgi slaveno Materazzi provokāciju. Es neticu, ka Zidāns izdarītu ko tādu kaut kāda sīkuma dēļ un futbols augstākā līmenī ir arvien pretīgāks un pretīgāks :((