Ekharts Tolle -- Tagadnes spēks.
Arka, 2003

Mērnieku laiki. Brāļi Kaudzītes. R., 1979 (labākais izdevums).

tiešām...?

ko TIEŠĀM? vai tevī vēl neglabājas TIRPAS (aiz sajūsmas) par šī garadarba valodisko bagātību un psiholoģisko smeķi?

man laikam drusku par kreftīgu, es jau sapņains pilsētasbērns, un tad tie treknie reālsima romāni tikai pa retam liekami galdā

iesaku Tu kādu labu romānu, vēlams iepērkamu grāmatnīcās.

padomāšu. vairāk tā kā daiļiteratūru, ja? un "vērtīgu" tādā kā izglītojošā/aizraujoša stāsta/neparasta valodas lietojuma vai pārdomas rosinošuma ziņā?
man tagad ienāca prātā rolāna barta mitoloģijas, tā kaut kādā veidā šķiet ietilpstam visās tikko nosauktajās kategorijās.

(tā gan nav tīri daiļliteratūra klasiskā izpratnē, vairāk esejas)

un šodien paņēmu rokās "ne vējš, ne karogs. dao", ko sen nebiju lasījusi un pārņēma tāda jauka sajūta šo to pārlasot, bet tas jau arī ir kaut kas mazliet specifisks, la gan ineteresanti jau droši vien jebkuram un arī vērtīgi tādā ziņā, nu, ka līdzdarbina domāšanu, bet tādā citādā, ne intelektuālas piepūles veidā

jā, biju domājusi daiļliteratūru un visvairāk laikam ar atbilstošu raksturojumu - aizraujoša, bet vērtīga tādā ziņā, ka laba literatūra (bet es nemēģināšu nodefinēt, kas raksturo, nosaka to labu esam), jo aizraujoša jau var būt arī lubene vai lēts krimiķis, bet tādus es tomēr negribēju lasīt.
aizbraucu uz laukiem no cibas un izlasīju, kas bija - abus murakami "1Q84" un tagad laikam sākšu "pirmais vīrs romā". paldies par ieteiktajām, iešu uz grāmatnīcu aplūkot, izklausās labi.

brīnišķīgs ieteikums, bet ir jau lasīta.