Reiz satikās Konfūcijs un Laodzi. Konfūcijs lūdzis, lai Laodzi māca viņam ceremonijas, taču saņēmis atbildi:

"Tas par ko Jūs runājat, ir vārdi, koatstājuši ļaudis, kuri satrūnējuši ar visiem kauliem. Turklāt, ja kādam dižciltim laiki šķiet patīkami, viņš braukā karietē, ja laiki nav patīkami viņš grozās pa vējam un ļauj augt nezālēm. Man nācies dzirdēt, ka prasmīgs tirgotājs slēpj savu mantu drošā vietā un izliekas, ka viņam nekas nepieder, bet dižciltis, ja apveltīts ar lielu tikumu, izliekas par nemācīto. Atmetiet savu augstprātību un savas iekāres, savu pieglaimīgo uzvedību un pārliecīgo iedomību, jo tās Jums kaitē. Tas ir viss, kas man Jums sakāms."

Pēc šīs tikšanās Konfūcijas saviem mācekļiem teicis:

" Man ir zināms, ka putns var lidot, zivs var peldēt un zvērs var skriet. To, kas skrien - var sagūstīt slazdā, to kas peld - var noķert tīklā, to kas lido - var panākt ar bultu. Bet tas kas kā pūķis paceļas debesīs ar vēju un ar mākoņīem, ir viņpus man zināmā. šodien esmu skatījis Laozi, kurš droši vien ir līdzīgs pūķim."