..jeb Vecā, labā "Undīnes" Pētera saruna ar "Rīgas Balsi"

Albinos Est Imperere Orbi Universo! — Dievs vien zina, ko ar šiem vārdiem gribēja pateikt slavenais pareģis Nostradams. Hitlers esot uzskatījis, ka šie vārdi ir veltīti viņam un nozīmē: austrietis ir pasaules universa valdnieks. Pēterim Albīna dēlam Seņkānam ir cita versija, tāpēc jau četrus gadus viņš sevi dēvē par Pasaules valdnieku.



Augumā iespaidīgo sirmo vīru itin bieži var sastapt pie Brīvības pieminekļa dziedam valsts himnu, Rīgas Domē — izglītojam politiķus vai dažādos pasākumos, kur pulcējas daudz tautas, — Pasaules valdnieka iespaidīgajai balsij vajadzīga arī pienācīga auditorija. Mazi bērni arī pavasarī, sastopot valdnieku, ir pārliecināti, ka viņu priekšā stāv visīstākais salavecis. Tāpēc šādiem gadījumiem viņam kabatās ir eņģeļu suvenīru veikaliņa vizītkartes dāvanu vietā un vēl pulka pamācošu stāstu par dzīvi, nāvi, Dievu, labajiem un sliktajiem…

Pasaka par Tūkstošveidi

— Kas tu īsti esi?

— Es esmu pats galvenais priekšnieks visā pasaulē. Es esmu Ādams, kurš iekoda ābolā. Ja tu gribi zināt — esmu arī nemirstīgais kalnietis. Āreče, man somā Raiņa «Zelta zirgs» — visa mana dzīve tur uzrakstīta, jo es Baltais tēvs esmu, Antiņš esmu, Saulvedis esmu — tev patīk šodien saule?

— Un krauklis — esi?

— He-he, krauklis arī. Es esmu viss un tai pašā laikā — nekas.

— Tu mēdz nest cauri cilvēkus?

— Mī un žē — katru dienu bezgala daudz reižu, un arī milzīgi daudz nesmuki runāju… he-he. Es graudus paslēpju pelavās.

— Kā tu spēj salikt kopā Bībeli, «Zelta zirgu», dievturus?

— Tāpēc, ka viss Visums ir viens vienīgs Dievs un mēs viņa bērni esam — labi vai ļauni. Dievs pagriezīs cilvēku smadzenes par 180 grādiem — no domas, ka cilvēks cilvēkam vilks, uz domu, ka cilvēks cilvēkam brālis un draugs. Es tā arī aizrakstīju ANO.

— Pastāsti par Pēteri Seņkānu!

— Dzimis esmu 1931. — Jupitera — gadā, un, kas Jupiteram atļauts, ir vērsim liegts. 29. jūnijā Pēteros piedzimu, tāpēc arī man vārdā Pēteri iedeva. Jaunmoku pilī izkritu mammai no klēpja tieši pie apgleznotās krāsns. Strādāja viņa līdz pēdējam brīdim — bija kalpone.

— Un kad tu izdomāji, ka esi Pasaules valdnieks?

— Pirms četriem gadiem, kad dabūju ar lodveida zibeni pa galvu. Es gulēju, bet sieva kliedz: «Pēter, celies, zibens!» Es izeju laukā — velna milti! Zem jumta čukura tāda kā apžilbinoša futbolbumba. Domāju, ko darīt. Ar ūdeni nedrīkst, smiltis salijušas slapjas. Es ievilku elpu, pūtu, un lode uzreiz pazuda. Tā Dieviņš mani svētīja ar svēto garu tai 1999. gada 7. mēnesī.

Par lielajiem plūdiem

— 20. maijā būs plūdi. Drausmīgi plūdi. Zemeslode pagriezīsies par 90 grādiem, un tā arī būs tā saucamā apokalipse. Tīrs te viss būs — prezidentes pils nebūs, Pētergailis augšā — nebūs. Šitās jaunās mājas — arī nebūs. Septiņi uzkalniņi vien paliks — pati Rīga ūdenī. Daugava pa veco ceļu ies. Un galvaspilsēta būs Rēzeknē. Trakas lietas.

— Tu man teici, ka esi briesmīgs muldētājs. Kā tev ticēt?

— Ko es zinu, to es saku — dvēseles striptīzu es taisu. Es esmu baltais zvirbulis starp jums, melnajiem. Un es to savu darbiņu izdarīšu. Piepildīšu saukli — miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts. Nāksies maukt ar apokalipsi, un jūsu apziņa mainīsies.

— Kāda ir cilvēka dzīves jēga?

— Kalpot tam Radītājam.

— Tu mīli cilvēkus?

— Ļoti.

— Gadās arī, ka neciet?

— Draugs mīļais, gadās. Kuru nevaru ciest, es tūliņ viņu lamāju un nolādu. Bet mani lāsti jau nekāpj debesīs. Zini, kāpēc?

— Arī kaķa lāsti nekāpj debesīs.

— Vo! Un es esmu Seņkāns — Sing han pēc sanskrita — lauvu karalis. Runcis!

Par naudu un citroniem

— Vislielākais lāsts cilvēcei ir nauda. Tas ir tas zelta teļš, kas ir Dievs milzīgi daudziem un kā dēļ jūs esat gatavi cits citam rīkli pārkost. Es vairs neļaušu naudai valdīt, es to likvidēšu. Būšu tas vecīts, kurš ķer zelta zivtiņas.

— Tev taču arī vajadzīga nauda. Kā tu izdzīvo?

— Nu, grūti jau iet. Es dziedu — man iedod ābolīti, burkānu vai banānu. Dēls pa latiņam iedod, meita. Viņi gan ir nelaimīgi, es ar saviem trakajiem gājieniem traucēju viņiem biznesā. Es trolejbusā iekāpju un saku:

«Lai dzīvo tas, kam nav nekas!

Lai dzīvo zirgs un zvirbulis,

Tad sētniekam būs darbs!»

Un biļete nav jāpērk. Nozogu zelta teļam 20 santīmu. Citreiz tomēr aiz bārdas izmet ārā. Nuja, bet gadās arī, ka odi badās. Esmu putniņš, kurš ne sēj, ne pļauj, bet Dieviņš pabaro. Visi cidoniju lauki man aizauguši.

— Teici, ka šurp nāci 100 kilometru kājām no Staburaga.

— Nuja — man tur Secē ir māja, 65 hektāri zemes, 40 hektāri meža, bet laupītāji visu izcirta. Organizācija «Ziemeļu citrons» sasolīja, ka vedīs uz Ameriku. Nopirku uz kredīta 18 tūkstošus stādiņu. Sāku audzēt — izauga dzeltenas un lielas kā citroni. Bet neviens nepērk. Kamēr govis bija, izbaroju viņām, kāds bija piens!!! Bet kur ta lai es citur lieku to produkciju. Kam es Eiropā esmu vajadzīgs? Eiropa izjuks kā ziepju burbulis, es tev kā pareģis to saku. Tā sasprāgs iekšējo pretrunu dēļ.

Par politiku

— To, ka Repšes vairs nebūs, es jau sen zināju. Pirms viņš sēdās premjera krēslā, es trīs reizes viņu brīdināju, ka Dievs man parādīja vīziju. Es redzēju, ka Repše ir melnais princis un guļ zārkā baltās čībiņās un prezidente ar septiņiem melniem kraukļiem nes viņu projām, bet es, Baltais tēvs, saku: ir laiks — viņš ar savu monetāro politiku iznīcināja lauksaimniecību un rūpniecību. Tagad esmu iesniedzis Emsim iesniegumu, lai mani pieņem darbā par padomnieku, lai kļūdas netaisa. Vai zini — pēc plūdiem visos vadošos amatos būs sievietes. Viņas tautām būs kā bišu mātes.

Par pīpēšanu

— Kas valstī notiek nepareizi?

— Visas pasaules apzagšana un iznīcināšana.

— Varbūt nav tik traki — koki aug, cilvēki pa ielu iet priecīgi…

— Bet ļoti daudzi koki mirst nost — mēs esam piesārņojuši visu pasauli. Daba tiek nīcināta, bet daba ir Dievs. Mēs pat smēķējot kalpojam tam tumšajam kungam.

— Nekad neesi smēķējis?

— Līdz 14 gadiem smēķēju, bet tad ar reizi nometu. Nē, un cauri!

— Bet es esmu redzējis tevi ar alus pudeli rokā? Es tevi pieķēru.

— Nekā — nepieķēri, es visu drīkstu. Arī tu drīksti visu, bet par katru darbiņu Dieviņš dod atmaksu.

Par labo

— Kāpēc tu tik bieži dziedi himnu pie Brīvības pieminekļa?

— Jo pret vardarbību un nāves padarīšanu lieku priekšā dziesmu, jo dziesma stiprāka par nāvi. Ir jāvairo labais. Ar gaišām domām, ar labiem darbiem, ar dziesmu. Liela daļa, protams, nonāks sēnalās — kur koku cērt, tur skaidas lec. Bet labāk jau būs, kad mums kārtīgi koki augs, nevis kaut kādi nejēdzīgi stumbeņi. Un tu nemaz nezini, cik jauki mēs dzīvosim. Drīz viss notiks! Redzēsi.