Trīs (ne)aizmirstamas dienas
Sekošu andux piemēram un necentīšos sīki dokumentēt visu pasākuma gaitu, jo puse no tā man vienalga pagaisusi no atmiņas (pārāk maz miega un pārāk daudz ūdenspīpes). Bet dažas radušās atziņas nepieminēt būtu noziegums. Tātad, pēc kārtas.

Pirmkārt, andux un lone_wolf ir visjaukākais pāris, ko es jebkad esmu redzējusi, un viņiem ir ideālas attiecības. Par to es pārliecinājos, klausoties tādas frāzes kā "mīkstais!" un "tavas zeķes smird". Turklāt ar viņiem iet pa ielu ir bīstami, jo smejoties var paskriet zem mašīnas.

Otrkārt, bail pat iedomāties, kāds man būs šis gads, jo es to sagaidīju Rēzeknes pilskalnā niknā salā, dzerot šampanieti no pudeles (kas lika man pārdomāt jautājumu, vai tā ir aristokrātisma vai arī deģenerācijas pazīme) kopā ar cilvēkiem, kas ir spējīgi stundām ilgi runāt par reliģiju un masveida iznīcināšanas ieročiem, izplūst filozofiskos apcerējumos par tēmu "sniegs nav dubļi" un stāstīt jokus latīniski. Turklāt labus jokus.

Treškārt, es sāku saprast hipiju filozofiju. Ja pavada trīs dienas konstantā miera un mērena reibuma stāvoklī, negribas domāt pat par tuvojošos sesiju, kur nu vēl par karu. Gribas tikai laiski gulēt un ieelpot ābolu tabakas dūmus (kas konkrētajos apstākļos tomēr ir piemērotāki par hipiju metodēm).

Ceturtkārt, Lords ir vienkārši fantastisks un brīnišķīgs visur, tikai ne gultā. Piedod, dārgais :D