neatceros kas to rakstīja, šķiet, ka Jogs Ramačakars, ka ellē grēcinieki deg tajās pašās ugunīs, pie kurām sildās eņģeļi un svētie debesīs....

savukārt šodien pedsēdē direktore stāstīja līdzību par to, kā vienam vīram, kurš daudz domāja par dzīves jēgu, kādu nakti bija sapnis, kurā tas redzēja debesis un elli... ellē visi sēdēja ap lielu galdu un galda vidū bija katls... un katram rokās bija karote ļoti garā kātiņā, lai varētu aizsniegt un pasmelt to, kas katlā... pasmelt gan varēja, bet mutē dabūt nekādi, jo pārāk garš kāts karotei... debesīs bija analoģiska aina... cilvēki ap galdu, vidū katls, garas karotes... bet visi baroja viens otru...