Izmircis radījums ([info]andux) rakstīja [info]dorians kopienā,
@ 2003-07-03 13:09:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
;D


Viņš ir smadzenes un sirds, un viņš nekad netiesā. Viņš konstatē, mīl un saprot.
Viņš redz pašu rīcību vienīgi tad, ja tā ir ļauna un labojama. Bet tad viņš meklē dziļākos impulsus; viņš vēlas izlabot tieksmi, tas arī rīcība mainīsies.
Viņa humanitārās, psiholoģijas un fizioloģijas zināšanas – tām jābūt milzīgām! – kalpo par gramatiku. Viņš uz tām balstās, bet bez mitas revidē tās. Jo cilvēka mentalitāte nepakļaujas nekādai gatavai klasifikācijai.
Viņš ne mirkli neaizmirst, ka ikviena cilvēciska būtne cieš; tāds ir tās dabas dotais stāvoklis. Cilvēks meklē glābiņu no šīm ciešanām ar līdzekļiem, kādi ir viņa rīcībā. Un daudzreiz “slikta” rīcība ir tikai šie meklējumi.
Psihologs ir reliģiozs. Ar to gribu sacīt: viņš strādā, lai justos aizvien ciešāk un ciešāk saistīts ar visu, kas ir ap viņu. Viņš zina, ka daudzi cilvēki ir bikli un nespēj atbrīvoties no bailēm. Tātad cilvēki pirmām kārtām meklē drošību. Tā viņiem jāgūst ģimenē un sabiedrībā. Ja viņi to neatrod, bailes aug augumā. Psihologa uzdevums būtu dot cilvēkiem jaunu drošību. Viņš dara visu, lai ikviens to atrastu sevī.
Viņš staigā it kā pa plūstošām smiltīm: šīs smiltis ir visa cilvēce. Viņš vienādi raugās uz visu cilvēka rīcību; ne par ko viņš nebrīnās, nekas viņā neizraisa riebumu. Jo viņš meklē iemeslus un saprot cilvēku, un nekad nevienu netiesā.
Pie viņa iet simtiem pusauga zēnu un māšu, pusauga meiteņu un tēvu un laulāto. To jūtas bieži ir pretrunīgas vai saasinātas. Reizēm psihologs redz, ka tās saceļas citas pret citām.
Psihologs atjauno saskaņu, atdodot katram līdzsvaru un prāta skaidrību.
Ja pie viņa iet muļķi, viņš redz, vai muļķība ir reāla vai arī tikai spējas nav attīstītas. Ja tā ir reāla, viņš liedz tai pārvērsties par ļaunumu.
Psihologs ar katru runā viņa valodā un nekad neaizmirst vārdu drausmīgo varu.
Viņš uzklausa noslēpumus un atzīšanās, ko neviens, atskaitot priesteri, nekad nav dzirdējis. Pie viņa plūst cilvēku straume. Viņš savu darbu uzskata par godu, nelepojoties pats ar sevi.
Tā visa pamatā nav jūtas, tas ir būtisks nosacījums viņa uzdevumu veikšanai.

(C)Pjērs Dako, "Psiholoģijas Brīnumainās Uzvaras"


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?