Jāņi

So then, jāpadomā, ko vēl varu piebilst.
Vispār jau šie Jāņi bija zīmīgi ar to, ka senču vai sazin kādi vēl dievi manam ķermenim lika ciest cik vien spēdami. Pirmkārt - it kā jau vienmēr biju zinājusi un līdz ar to rēķinājusies ar to, ka odiem es ļoti simpatizēju, bet ko tādu gaidījusi tomēr nebiju - tiku sakosta visur, pilnīgi visur; advancētākie odi-mutanti vakara gaitā iemanījās pat izkosties cauri tādiem apģērba gabaliem kā džinsiem un bieziem džemperiem. Lords bija mūs aplaimojis ar pāris pretodu areosoliem, bet tie bija tik ārprātīgi toksiski un kodīgi, ka bailēs par savu dzīvību tiem līdz pat pēdējam brīdim neskāros klāt. Viena aerosola lietošanas instrukcijā bija sekojošs punkts: "Lietot tikai telpās, kurās nav dzīvu cilvēku vai dzīvnieku."
Pasākuma rezultātā gandrīz zaudēju abas acis - pirmā cieta jau minēta purva apgājiena laikā, kad Lorda aizķertais kaut kāda krūma zariņš ielidoja viņam aizmugurē esošajam - man - tieši acī. Vietējā medmāsa Lords pēc pāris sekunžu ilgas sarkanas lāktura gaismas spīdināšanas man sejā paziņoja, ka "gan jau dzīvošu". Otras acs liktenis - pēc nakts teltī pamodos ar vispārēju organisma sliktsajūtu - paģiras (trīs pudeles šnabja un nekā cita kā nekā), nospiesti sāni, teltī sasmacis gaiss (starp citu, laikam tā izpaužas telts divvietība - trijiem cilvēkiem tajā guļot, draud nosmakšana), pie tam kaut kādas dīvainas sajūtas labajā acī. Pēc aptaustīšanas un pagriešanās pret teltsbiedriem (šausmas viņu sejās..) noskaidrojās, ka naktī teltī ir iemaldījies kaut kas nelabs un iedzēlis man tieši zem labās acs. Skats - neaprakstāms.
Labi, pietiks par mani :P
Vēl pasākuma gaitā izrādījās, ka Lords neprot cept šašliku (!) - četri no pieciem šašlika gabaliņiem, kas man tika izsniegti, bija jēli (Artūrs gan apgalvoja, ka tie esot "sulīgi"). Pierādījās arī vecā, skumjā patiesība par nabaga desiņām - tiek sapirktas lielos daudzumos, bet neviens tās neēd. Izņemot Lordu.

Hm, jūs arī pamanījāt, ka visbiežāk pieminētā persona līdz šim ir Lords? :D

However, brīnišķīgs bija tūrist-staigājiens pa Rēzekni - pilsēta, kurā viss ir aizaudzis un ik uz soļa vēsture ir rokas stiepiena attālumā, Artūra un Malefici komentāru pavadījumā. Upe ar līķiem tās krastos, sagrauta šautuve, kurā par brīnumu starp gruvešiem joprojām lepni stāv lieliski salasāma drošības instrukcija, tiltiņi, kuros vietām ir pa kādam izpuvušam dēlim, un to augšpusē kā putni uz elektrības vadiem sasēduši urlas, bijību iedvesoša elektrostacija, kuras iekšienē zeme kā nosēta ar maziem, dzelteniem purva ziediņiem.
Lorda mammas debešķīgā aukstā zupa kā neizsakāmi patīkama pārmaiņa pēc cepumiņu skrubināšanas divu dienu garumā :))

..Un tā tālāk. Arī es izsaku pateicību visiem, kas ieradās, kaut arī bija draudējuši neierasties ;)
This has been a great evening, thank you, goodnight!