turpinot sērīgos ciršļustāstus
un kamēr es projām, vecmāmiņa barojusi žurku. Iedevusi vienu graudiņu (no maisījuma, tipa ala kviešu/kukurūzas) caur restēm, otru. Žurka tos apēd uz vietas. Tad trešo graudiņu žurka nolemj paglabāt nebaltām dienām. Vecmāmiņa nolemj, ka žurka ir paēdusi un vairāk ēst nedod.

Murgs! Šitā nabaga zvēriņš badināts divas dienas, kamēr mamma pieķēra vecmāmiņu "BAROJOT žURKU", a to vakarā vecmāmuļa pasaka, ka zvēriņu pabarojusi un pārējie nebaro. Un brīnās, kāpēc žurka metās uz ķirbjiem, kas stāv uz grīdas, ēd kā traka, lai gan iepriekš lika lielu mīksto uz tik negaršīgu barību...
p.s. žurka dzīva un vesela. Pabarota...