Atslēgas
Cirslīša izklaidība drīz piebiedēs sirmus matus tuvākajiem.
Pagājušo piektdien pie zēna, kurš strādā par administratoru vienā no daudzajiem Rīgas iestādījumiem, cirslītim tiek atstāta paciņa plus atslēgas no dzīvokļa, kurš pieder cirslīša māsai un bijis nodots citas personas lietošanā. Cita persona brauc prom uz ārzemēm, un šādi atdot atslēgas ir visērtāk. Informācijas plūsmas ķēdē gan rodas traucējumi, jo Persona gan cirslītim, gan cirslīša māsai pasaka, kur būs noliktas atslēgas, bet savstarpēji mūs neinformē. Persona tātad aizbrauc uz svešo zemi un pazūd no telefona sakariem.
Savukārt cirslītis vēlā vakarā ikurāt nedēļu atpakaļ, spītējot lietum un vējam, pārsalis ierodas galvaspilsētas perifērijā, paņem paciņu un atslēgas, ieliek visu somiņā un aizmirst. Aizmirst apmēram uz nedēļu, līdz šodien runājas pa telefonu ar māsu un kā starp citu piemin, ka vispār tavas dzīvokļa atslēgas ir pie manis.
Māsai uz mirkli pazūd runas spējas, un tad viņa pēdējiem spēkiem atgūst valodu, lai pateiktu, ko domā par cirslīti un situāciju. Jo, raugi, vēlajā rudens pēcpusdienā uzreiz pēc cirslīša pēc atslēgām ieradusies arī māsa pati, lai no administratorzēna saņemtu līksmu ziņu, ka atslēgas nupat svaigi izņemtas, un ne viņš zinot, kas tā tāda bija, kas izņēma, nedz kā viņu sameklēt.
Tā nu māsa nedēļu plēš matus, jo viņai, protams, nenāk ne prātā, ka tas ir cirslītis, kurš te nejauši iemaisījies.