Pirtī
Šis stāsts gan nav personīgs, jo noklausīts sporta kluba ģērbtuvē par tepat notikušu gadījumu, bet nu kāda starpība.
Vārdu sakot, ar valšķīgām ķermeņa formām apveltīts sieviešu kārtas cirslītis pēc vingrošanas nodušojas un izlemj iet pirtī. Protams, neies jau sev sintētiku virsū stiept, tad nu ies pliks un vēl uzliks biedējošas toņkārtas dūņu sejas masku ar pie viena virsū. Jā, un vēl jāpiebilst, ka ar redzi cirslītim švaki, tas ir, bez brillēm tas redz maz.
Tā nu cirslītis, stalti izslējies, šitādā paskatā droši iet iekšā pirtstelpā un cauri dūmakai redz, ka tur jau kāds sēž. Tuvredzīgās acis samiedzis, cirslītis saliecas, tālu priekšā izstiepj purniņu un mēģina saprast, kas tur tāds. Nu un pavisam klāt cauri migliņai pienācis, viņš, ko domājies, ierauga, ka tur viens vīrišķis galīgi mēms sēž, un sejā viņam neizpratne, vai tagad līksmot par nejauši izkritušo iespēju tik tuvu un bez kādiem apsegiem sievišķo daili lūkot, vai tomēr brēkt un lekt kājās, cauri zaļām pļēkām spīdošās cirslīša acīs veroties.
Nu un, protams, kamēr zēns vēl domā, ārā pirmais izsprāgst šausmu pārņemtais cirslītis un, ģērbtuvēs atpakaļ nonācis, top uzrunāts, ka nu jā, vispār pirts še visiem - vīriešiem, sieviešiem - kopīga, bet nu takaja smelaja ģevuška izskatījies, ka nevienam tad ar nav nācis prātā to aiz rokas tvert un apturēt censties.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: