cirslītis un jaunās kurpes
un vēl viens svaigs:

cirslītis izdomājis-
ja jau dzīvē ir tik lielas pārmaiņas
(studiju uzsākšana tālā universitātē, kopdzīves uzsākšana ar puisi un tāda gārā)
jāmaina arī kedas pret skaistām kurpītēm. domāts-darīts, un uz rīta kafiju kopā ar aptuveno vīratēvu uzpošas nedaudz.

nenogājuši 300m, cirslītis saprot, ka ziepes nu ir, kurpītes sasodīti berž.
paiet vēl 300m un aptuvenais vīratēvs jau joņo uz aptieku pēc plāksteriem, jo cirslītis, asarām acīs, sēž uz ietves un caur sāpēm saka, ka viss ir kārtībā.
atpakaļceļā cirslītis padodas un soļo baskājains pa centru. labi, ka vismaz silts un nelīst. noberztas kājas ir tieši pa kurpīšu perimetru tā, ka ne vair splāksteri, ne amputēt var..

tomēr jaukākais cirslīti sagaida turpmākajās dienās-
cirslītim jāapmeklē visādas bankveidīgas iestādes un tajās nepavisam nevar iešļūkt baskājains vai vismaz iešļūcenēs.
tā nu cirslim ir jāsakož zobi un katru dienu jāvelk vien kedas, jācieš sāpes un jāatsaka draugiem i dejas, i pastaigas i viss pārējais, kas atrodas tālāk par 50m no dzīvesvietas kaut vai tāpēc, ka nokāpšana no 4 stāva cirslītim jau vien prasa 15 minūtes.


tā i, vot- no tankistes par zaķīti cirslītis sagribēja..