Laimīgo beigu cirslīšstāsts.
Cirslītis viens un cirslītis divi atgriezās aliņā no brauciena uz Ārvalstīm. Tik noguruši bija, ka neapskatījās, kas mašīnā mētājas un devās gulēt ar pārliecību, ka cirslīša viens somā stāv i pases, i apdrošināšana.
Kā nu gadījās, kā ne, nākamajā dienā cirslītis divi redz, ka mašīnai durvis vaļā. Panika. Kas nu paņemts, kas nolikts ne tā un vispār.
Pases (kas, kā izrādījās, ļoti veiksmīgi gozējās uz sēdekļa) ir.
Viss itkā ir.
Cirslīša divi treniņtērps pazudis!
A netālu sēž trīs dzērājonkas, cirslītis divis pera sklāt un prasa:
- Vai ko redzējāt?
- Nē, nē, mēs te jau ilgi sēžam, neko neesam redzējuši, nekas te nebija. A kas pazudis?
- Treniņtērps. Melns.
- Ā, paga.
Viens no dzērājonkām pieceļas, pieiet pie viena no pirmā stāva logiem un bļauj: "VAĻA, VAĻA, PADAIĢI!!!". Pēc kāda brītiņa cirslītis divi redz onku slājam atpakaļ ar savu treniņtērpu rokās. Viss kā nākas - i augša, i bikses, i botas un arī baltās zeķītes. Žoklis nedaudz atkarās. Izrādās, ka nosperts ir tikai auduma maisiņš, kurā tērps glabājās, pārējais viss esot bijis izsviests pie stūra.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: