Cirslītis jau pāris dienu atpakaļ konstatējis, kas skruvju nav ne vienā mājā, ne otrā, itin mierīgā ritmā gatavojas skrūvēt sētas dēļus. Sazāģē, apkrāso galus, uzkrauj lielumlielo vezumu dēļu sev kamiešos, pa starpai paķēr kaudzi štrumu, tur urbi, līmeņrādi, metramēru, skrūvgriezi, cigaretes.. un rimtā gaitā grīļodamies dodas uz otru dārza galu... mierīgi visu samēra, atzīmē, pieliek dēli, paņem skrūvgriezi un... un... skruvju ta nav... un pēkšņi atskārst, ka līdz tuvākajam skruvju veikalam ir tieši tik laika, lai tas paspētu aizvērties... a mugurā ir, nu neteiksim, labākā izskatā drēbes... cauras trenuškas un ar krāsu viegli iezīmēta maika... tad nu cirslītis lec mašīnā, drāžas uz veikalu un tikai brīnumainā kārtā paspēj un pats ir izbrīnīts, ka nauda tomēr atrodas, neskatoties uz mājās aizmirsto maku...
Tā kā sēta novakarē ieguva gan dēļus, gan skrūves, gan cirslīša darbu...