kāds plēš pušu cirslīša telefonu ar skaļu meldiņu. neko. cirslis lēnām izkasās no gultas, jo vēl skaitās rīts. atbild uz zvanu. klausulē runā ciršļa steidzīgais dzīvesbiedrs. viņš pēc desmit piecpadsmit minūtēm būs klāt un savāks cirsli. abi dosies uzdevumu risināšanas zilajās tālēs.
lai gan cirslītis nav diezin ko ātrs, saģērbšanās un citi rīta sīkumi, it kā, nav problēmzonā. tikai cirslis vēl snauž ar acīm vaļā. pusmiegā, rīta tualetē, viņš ķemertiņa atsvaidzinātāju iepūš sev padusēs...
cirslītis uzreiz ir attapies un to pamanījis! tāds jauninājums nedaudz izsit no sliedēm. nu cirslim acis lielas un vairs nav ziemas guļā. mundrums liek pasteigties. tūliņ viņš būs zirgā.