Šoferis
Cirslītis aizbrauc pie lauku radiem, kas nopirkuši vecu bmw - sēdīsies pie stūres pats un izmēģinās. Un, kā jau laukiem piedienas, dokumentus līdzi neņems, jo kurš tad uz tiem vientulības ceļiem tos pārbaudīs.
Tā nu griež mazā, jaukā radībiņa spēkratu pa tiem ceļu līkločiem un nevilšus izrādās aizripinājusies gana tālu. Izrādās, izbraukusi uz vientuļas šosejas, pa kuru vispār arī var mājās pārbraukt. Domāts, darīts, viss sanāk labi, kamēr pēkšņi priekšā ir policijas ekipāža.
Un te nu jāsaka, ka policija ir ļaunākais, kas ar Cirslīti uz ceļa var notikt, jo viņš zina, ka ir vainīgs vienmēr. Nav svarīgi, ka pats grēka neapzinās, jo uniformotie vīri vienmēr pamanās dienasgaismā kādu nejauku faktu izvilkt. Vai nu gaismas nav ieslēgtas, vai zem ķieģela Cirslītis dūšīgi brauc, tīksminādamies par tukšo Brīvības ielu. Un tā arī tagad, ienaidnieku nummur viens ieraugot, Cirslītis paliek auksts, actiņas lielas, kājiņas paralizētas, ne vairs gāzi, ne bremzi nospiest, un tādā te paskatā vecais bmw lēni pieripo un apstājas pie kājām policistam, kurš jau nāk, zizli pa gaisu griezdams un skatīdamies kā izsalcis mežstrādnieks uz kūpošu karbonādi.
Cirslītis atskrūvē logu un uzreiz atzīstas, nav dokumentu. Viss cits ir kārtībā, mašīna ir reģistrēta, reģistrā arī cirslīti pēc vārda, uzvārda var atrast Ir viņam likumīgas tiesības, tikai, edz, mājās, uz galda. Policists ir bargs, Cirslītis tikmēr aši ber vārdus, ka, ja policists aizdos savu telefonu, piezvanīs uz mājām un palūgs tiesības atvest. Tak tepat blakus tas ir. Kārtības sargs izskatās pēc tāda, kas vislabāk cirslīti saslēgtu rokudzelžos par tādu nekaunību, bet nu kad tik lūdzoši uz viņu skatās, nu nav jau no dzelzs.
Cirslītis zvana no ceļu sarga telefona māsai un stāsta, ka ir iekūlies ķezā un lai fiksi braucot šurp ar dokumentiem. Māsa sola būt klāt maz mirkļos, bet kā nebrauc tā nebrauc. Uniformotā persona paliek manāmi nīgra un nepacietīga, staigā šurp turp, ko tikmēr izcieš Cirslītis, nav jāsaka. Māsa tā arī nepiebrauc, toties policists saņem atzvanu uz savu telefonu, sak, gandrīz jau bijusi klāt, bet nācies griezties atpakaļ. Jo arī māsa ir cirslītis un dokumentus aizmirsusi mājās uz galda. Bet tūlīt būšot.
Tā nu visi kopā pēc pusstundas māsu sagaida, par laimi, tikmēr amatpersonas uzmanību novērsuši daži citi apskretušos mazgabarīta auto braucoši šoferi. Viss ir kārtībā, viss ir likumīgi, nekas nav jāmaksā. Audzināšanas nolūkos policists Cirslītim gan uz atvadām uzšņāc, lai vairāk bez dokumentiem viņu neredz te braukalējam. Cirslītis labprāt apsola ar.