Cirslītis pamodies no ziemas miega!
Cirslība Nr.1
Cirslis kārto pekelītes savā jaunajā dzīvoklī un paralēli uzliek kompītī filmu. Dikti priecīgs, ka to filmu beidzot var redzēt, jo pirms tam pa TV redzēti fragmenti. Ar vienu aci skatās (jo otra pievērsta mantu kārtošanai), bet ik pa laikam aizdomājas, ka tāds jocīgs sākums tai filmai. Skatās un pēkšņi saprot, ka filma galā - pats pie sevis nobrīnās, ka fiksi gan, bet ko nu daudz tur sapratīsi no tā mūsdienu kino. Lai gan tomēr 42min liekas par maz tādai sevis cienošai filmai. Nākošā dienā Cirslis atver savu filmu-kačājamo-progu, lai paskatītos, kas tad vēl tāds paredzēts un ierauga, ka vakar skatītās filmas CD1 vēl tikai čāpo pie ciršļa un viņš jau veiksmīgi noskatījies CD2... Nu vairs nav ne izbrīna par jocīgo sākumu, ne par 42minūtēm. :)

Cirslība Nr.2
Ciršļuks ievācas jaunās mājās. Pirmajā dienā atnāk saimniece un kopīgi pierakstām skaitītāju cipariņus. Cirslim papīrs vienmēr trūkst :D, tāpēc dzimst ģeniālā doma pierakstīt uz savas vizītkartes. Pieraksta un KAUT KUR (labākā vieta svarīgiem papīrīšiem :D) noglabā. Pēc tam pārglabā plānotājā, jo no tā nekas nepazūd (jeeee-sure). Pārvākšanās un mantu krāmēšanas laikā, protams, nav laika papīrīti noglabāt kārtīgi un tas dzīvojas pa plānotāju. Vakar nolemju, ka man tomēr vajadzētu tos cipariņus kārtīgi iegrāmatot, lai nepazūd, bet, protams, vizītkarte pazudusi. Cirslis rok un meklē mēli izkāris, bet nav... Cirslis bēdīgs nākošā rītā stāsta kolēģei, kā viņam šitā gadījies. Kolēģe paliek tāda pabāla un klusi saka: "Vakar, kad Tu devi vizītkarti vienam cilvēkam-es redzēju, ka tur otrā pusē kaut kas rakstīts, bet nodomāju, ka tas speciāli." Tā nu mazais Cirslis atdevis savus cipariņus apmeklētājam :) :) :) Tā lūk pavasarī ciršļojamies :)