Cirslītis atgriežas savā Ciršļmiestā no Lielpilsētas vēlu vakarā. Apzinādamies savu cirslību, cirslītis laicīgi un apzinīgi aizslēdz mājas ārējās ārdurvis (ir arī iekšējās ārdurvis), lai panakti zagļi neiztukšo māju. Nopriecājies par savu neparasto apdomu zirslītis mierīgi guļ. No rīta, kad cirslītim jādodas uz staciju satikt kāmīti, cirslītis atduras pret slēgtām iekšējām ārdurvīm, ko gādīgie vecciršļi aizslēguši no rīta. Cirslīts neapmulst, bāž roku kabatā un saprot, ka atslēgas joprojām karājas ārējās durvīs.