vakar cirslītis noskatās vēlo kino un brauc mājās. izkāpj Iļģuciemā.. apkārt tumšs, cilvēku maz. vai precīzāk tikai viens. kas spītīgi visu laiku iet cirslītim pa priekšu dažu metru attālumā. kad cirslītis ir ticis līdz koju rajonam, kas ir īpaši nepatīkams un tumšs.. nāk apjausma, ka drošāk būs nelielā auguma vīrelim, kas klumpako pa priekšu turēties tuvāk blakus. tāpēc cirslītis pieliek soli. vēl gabaliņš un vīrelis atskatās. atskatās vēl un sāk skriet. cirslītis saprot, ka viņa "aizstāvi" ir sabiedējis kāds aiz muguras. prātā uzaust panki ar ap rokām aptītām ķēdēm un narkomāni ar inficētiem nažiem. izvarotāji, somiņu zagļi.. galu galā slepkavas un maniaki!! un neatskatoties cirslītis arī laižas riksī, kurš savā lempīgajā lēkšošanā nebūt neliecina par tā īpašnieka sievišķīgumu un dāmiskumu. vīrelis pēkšņi metas apkārt un izstiempj mazās dūrītes cīņai. stāv un visina ar kulaciņiem iekaustot tukšu gaisu.. cirslītim jau jūtot, ka biksēs ielavās slapjums pietiek dūšas tomēr pamest skatienu atpakaļ un secināt... ka neviena aiz muguras nav. un ka maniaks, slepkava, somiņu zaglis un izvarotājs izrādās ir viņš pats! :D