Cirslīšstāsts vienā teikumā. Ar laimīgajām beigām.
Ir ļoti smieklīgi sarunāt ar draudzeni randiņu pie kinoteātra tieši septiņos nulle nulle, ar gudru ziņu nopirkt biļetes jau iepriekš, zvanīt draudzenei bez piecām septiņos un prasīt, cik tālu tikusi, informēt, ka tūliņ, tūliņ pati būsi, sagaidīt draudzenes zvanu trīs minūtes pēc septiņiem un satrauktā balsī ar atvainošanos stāstīt, ka jau pēc trīsdesmit sekundēm esi klāt, ka veikalā bija liela rinda, aizskriet līdz tikšanās vietai, skatīties apkārt, zvanīt un jautāt, kur tad tā draudzene palikusi, ļaut viņai apgalvot, ka šī esot tieši tur, kur sarunāts būt, stāstīt, ka viņa ir nu tieši tur, pretī nu tam...un no stāstītā saprast, ka tu esi Rīgā, bet viņa ir Liepājā, ka filma ir sākusies un Tev ir viena lieka biļete.

O-PĀ!

Epilogs: Cirslītim veicās - zālē bija palikusi pēdējā brīvā vieta, divi jauni cilvēki vēlējās tikt uz to pašu seansu, cirslītis veiksmīgi pie kases noklausās šo sarunu un piedāvā viņiem nopirktās vietas. Pats apsēžas pēdējā atlikušajā brīvajā vietā un laimīgi noskatās filmu. IDEĀLS noslēgums tik lieliskai dienai!

;)