| 12. Feb 2012 @ 17:31 |
---|
|
From: | elpa |
Date: |
12. Februāris 2012 - 21:35 |
|
|
|
(Link) |
|
"bet jā kastes ir viegls veids kā konceptualizēt problēmas, tā ir taisnība." Gribu teikt, ka tava pieeja "psihiatrija ir slikta, klīniskā psiholoģija ir laba" tāda pati kastēs likšana vien ir.
+ Pieņemu, ka zini, kas ir tevis minētās šizofrēnijas galvenie ārstēšanas paņēmieni, un arī to, ka klīniskie psihologi, kurus tu tik ļoti slavē, strādā ar to pašu tevis nonievāto DSM, kas reāli ir viens no galvenajiem instrumentiem diagnostikas darbā.
"bieži vien individuāla pieeja terapijā ir vērtīgāka par diagnozi" A kā, tavuprāt, pie terapijas nonāk? Vienkārši cenšas uztaustīt, kas būs labs, neņemot vērā diagnostikas rādītājus?
Psihiatri necenšas iesmērēt kaut kādu ģenētisku determinismu, jo visiem sakarīgiem cilvēkiem, kas apguvuši nozari, par kuru runājam, ir skaidrs, ka vienmēr darbojas modelis daba+vide. Tas, uz ko es gribu vērst uzmanību, ir fakts, ka ir simptomi, ar kuriem nevar tikt galā un sākt strādāt ar psihoterapijas paņēmieniem, līdz tos nav sākts kontrolēt ar medikamentiem.
es zinu, ka laikam uk lielākā daļa strādā ar dsm un formulējumu un reizē dod terapiju un zāles jā. bet tas nenozīmē, ka lietām būtu jāpaliek tādā veidā un ka nebūtu jāquestiono vai tas ir pats labākais variants, kas ir.
bet mans punkts bija ka mentālo problēmu diagnozēm bieži ir vairāk sliktā nekā labā, sevišķi, kad tava diagnoze nonāk atklātībā sabiedrībā, kur varbūt ne pilnībā izprot, ko tas nozīmē un tā ir apvikta ar visādiem misconceptions no mēdijiem un tamlīdzīgi, un ir liela iespēja ka to cilvēku atstumj un pataisa par outcast.
varbūt es spriežu diezgan naivi, taču manu nostāju ļoti ietekmē mana klīniskās psiholoģijas profesore, kurai ir 20 gadu stāžs un kura mūs diezgan convincingly mudina atmest mūsu preconceptions par šīm lietām, jo viņa ir pārliecinājusies sava darba laikā, ka efektīvāk risināt šādu cilvēku problēmas ir bez diagnozes. viņa pat mūs aktīvi mudina iesaistīties iekš 'campaign to abolish the schizophrenia label'. es tev varbūt varu iedot to reading listi, kuru mums viņa deva, ja tevi interesē.
|
From: | elpa |
Date: |
12. Februāris 2012 - 22:28 |
|
|
|
(Link) |
|
Kādā sakarā lai mana diagnoze nonāktu atklātā sabiedrībā? Tevi neviens nespiež to citiem stāstīt, izņemot, protams, darbu, ja tā specifika pieprasa to zināt.
Nu, iedod, jā, bet pagaidām nekas no tevis teiktā nevieš manī vērā ņemamu uzticību, tikai interesi un skepsi. Ar DSM strādā ne tikai UK, bet arī daaaaudzās citās valstīs un, protams, jā, varam atcerēties, ka visas idejas, kuru "labumu" cilvēki ir apgāzuši, kādu laiku ir uzskatītas par derīgām un strādājošām.
Un par tavu pasniedzēju - cilvēkiem, protams, ir tendence vairāk savas ticības balstīt savā pieredzē, kā rīkojos arī es šobrīd, vairāk ticot saviem gandrīz visiem pasniedzējiem, no kuriem liela daļa arī ir ar ~20 gadu stāžu dažādās klīniskās psiholoģijas apakšnozarēs un kuri par neko tādu nekad nav ieminējušies.
Un par application of labels - tā jau ir katra ārsta/terapeita/pacienta darīšana - vienmēr jau ir iespēja uzsvērt, ka šādi leibli ir tikai formalitāte utml.
Nezinu, tad jau arī ķirurģiskas iejaukšanās organismā var sākt darīt bez diagnozēm, "jo efektīvāk būs bez diagnozes".
hei, nevēlies iedot savu e-pastu? es tev varu atsūtīt pāris pdf failus par šo tēmu.
|
|