| 12. Februāris 2012 - 22:28 |
---|
Kādā sakarā lai mana diagnoze nonāktu atklātā sabiedrībā? Tevi neviens nespiež to citiem stāstīt, izņemot, protams, darbu, ja tā specifika pieprasa to zināt.
Nu, iedod, jā, bet pagaidām nekas no tevis teiktā nevieš manī vērā ņemamu uzticību, tikai interesi un skepsi. Ar DSM strādā ne tikai UK, bet arī daaaaudzās citās valstīs un, protams, jā, varam atcerēties, ka visas idejas, kuru "labumu" cilvēki ir apgāzuši, kādu laiku ir uzskatītas par derīgām un strādājošām.
Un par tavu pasniedzēju - cilvēkiem, protams, ir tendence vairāk savas ticības balstīt savā pieredzē, kā rīkojos arī es šobrīd, vairāk ticot saviem gandrīz visiem pasniedzējiem, no kuriem liela daļa arī ir ar ~20 gadu stāžu dažādās klīniskās psiholoģijas apakšnozarēs un kuri par neko tādu nekad nav ieminējušies.
Un par application of labels - tā jau ir katra ārsta/terapeita/pacienta darīšana - vienmēr jau ir iespēja uzsvērt, ka šādi leibli ir tikai formalitāte utml.
Nezinu, tad jau arī ķirurģiskas iejaukšanās organismā var sākt darīt bez diagnozēm, "jo efektīvāk būs bez diagnozes".
|