| 25. Nov 2008 @ 18:18 |
---|
Principā- jā. Par mīlestību reti kad ir kas nopietns un vērā ņemams. Emocijas pašas par sevi ir tāds bulšits. Fakti un notikumi ir visa pamatā. Tā ir cilvēku izvēle- apaudzēt to visu ar kaut kādām emocijām vai nē. Es izvēlos neapaudzēt. Līdz ar to man "Mārtiņš Īdens" ir darbs, par 19. - 20. gs. mijas vidusmēra džeku un viņa piedzīvojumiem. Tā ir Tava izvēle, ja Tu tur saskati baigo mīlas gabalu. Man tas ir vairāk vēsturisks materiāls ar piedzīvojumu garšu.
Cita lieta tāds "Mme Butterfly" vai "Franču leitnanta draugaļa", kur tiešām autors ir koncentrējies uz emocijām. Starp citu, kas attiecas uz emocijām, tad Džekam Londonam to drīzāk vairāk būs "Baltajā ilknī".
P.S. Tu vienmēr katrā teikumā izmanto akronīmu LOL?
Nē, Tev tiešām derētu paskatīties internetā kādu aprakstu un kādu tās grāmatas analīzi. Galvenās tēmas ir sociālās problēmas, buržuāzija, šķiras, mīlestība. KĀDI TUR PIEDZĪVOJUMI???
Man ir dziļi vienaldzīgi tas, ko citi tur saskatīja. Man tas bija kā piedzīvojums. Man neviens nav devis iespēju dzīvot tajā laikā, tajā vietā un es lasīto uztvēru kā piedzīvojumu. Iejutos tēlā un man tas bija piedzīvojums. Davai neuzspiedīsim viens otram savu viedokli! Galu galā arī pornofilmā ir sava deva piedzīvojuma...
Es gribētu pievērst uzmanību vienai lietai: mīlestība nav emocijas, mīlestība ir jūtas:) Es pat šaubos: vai cilvēki, kas dzīvo uz emocijām vien, vispār ir spējīgi uz jūtām:)
"Emocijas" gadījumā nav "jūtu" izteikšana ar svešvārdu?
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 13:25 |
|
|
|
(Link) |
|
Nē, nav. Tie ir psiholoģijas termini ar pavisam atšķirīgu nozīmi - man tagad slinkums meklēt definīcijas, bet katrā ziņā "emocijas" saistās ar īslaicīgu, pārejošu psihes stāvokli, piemēram "prieks", "sarūgtinājums", "aizvainojums", bet jūtas - ar ilgstošu, noturīgu emociju kompleksu: "mīlestība", "patika", "naids", "patriotisms" utt.
Kamoooon! Prieks, sarūgtinājums un aizvainojums var ilgt gadiem, bet mīlestība, patika un naids var ilgt stundu un pāriet pāris sekunžu laikā. Nē, nu ja pēc definīcijas tas nav viens un tas pats, tad lai jau būtu. Bet neesmu drošs par to, ka pareizi minēji, kas no tā visa pieder pie kuras grupas...
From: | nulle |
Date: |
26. Novembris 2008 - 13:53 |
|
|
|
(Link) |
|
:D prieks par Tevi (ilgstošs) :))
Neironizē. Piemērs. Viens džeks vieksmīgi nopirka tieši tādu autiņu kā gribējās pa labu cenu. Viņam ir prieks par to. Ar šo mašīnu viņš bez problēmām brauc gadiem un katru reizi tai garām ejot nopriecājas par to kā toreiz noveicās. Vai šajā gadījumā prieks ir tikai pirmajā reizē un pēc tam katru reizi ejot garām? Vai tomēr var teikt, ka tas ir ilgstošs? Tāpat ir simtiem piemēru tajā pašā literatūrā par aizvainojumu uz mūžu.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Tās ir atsevišķas prieka epizodes - paskatās, papriecājas, sāk domāt, piemēram, par darbu un izjūt jau nākamās emocijas - rūpes, interesi vai ko nu tur.
From: | nulle |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:24 |
|
|
|
(Link) |
|
prieks ir emocija, atkārtojas, bet ne jau prieks visu laiku. To izraisa gandarījums vai kas taml., kas ir noturīgs (pats pazīstu tādu).
jūtas — saturs, emocija ir forma. bet galīgi ne visas emocijas rodas no jūtām.
(es saprotu, ka sevišķu skaidrību tas neievieš)
O.K. terminoloģijas jautājums. T.i. vai vienmēr, aprakstot kādas emocijas vai jūtas, izdodas izvēlēties pareizo vārdu. Tad jau laikam es izvēlos nepareizos terminus un patiesībā arī Vonnegūta darbi ir par mīlestību ;-PJāiet pārskatīt savi dzīves uzskati no pašiem pamatiem, citādi krii un kuminjsh mani nemīlēs un tā būs briesmīga traģēdija.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:57 |
|
|
|
(Link) |
|
Ir pamats pieņēmumam, ka arī pēc uzskatu pārskatīšanas krii Tevi nemīlēs vis.:) Bet tas dotu lielākas iespējas normālas komunikācijas atjaunošanai.:)
Acīmredzot, mēs nākam no pārāk atšķirīgām pasaulēm.
/svinīgi/ Dārgais draugs, pilnīgi pietiek, ka Jēzus Tevi mīl, Kūmiņa mīlestība Tavā dzīvē jau būtu pārmērība!;D
Diemžēl es Jēzum nevaru atbildēt ar abpusēju mīlestību, jo man ir cita orientācija.
Tur nu es Tev palīdzēt nevaru, lai kā arī gribētu:)
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:03 |
|
|
|
(Link) |
|
Psihiski veseli cilvēki nemēdz izjust nepārtrauktu prieku vai sarūgtinājumu mēnešiem un gadiem ilgi.:)
Tāpat - to, kas uznāk un pāriet pusstundas laikā būtu pārsteidzīgi dēvēt par mīlestību vai naidu.
Bet ilgstamība tiesšm ir tikai viena no jūtu un emociju atšķirībām, kura man likās vienkāršākā un pirmā ienāca prātā.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:21 |
|
|
|
(Link) |
|
Tu tik gudri izteicies, ka cerēju, ka Tu pati zini, bet tā vietā izvēlējies variantu, kurā no manis prasa 2 latus. Un vēl pamanies samelot, ka vidusskolas kursa līmenī, labi zinot, ka videnē neko tādu vispār nemāca ;-(
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:29 |
|
|
|
(Link) |
|
Paskrollē lapu, tur apakšā fragmentā ir definīcijas, ko parāda bez maksas - vismaz man parādīja. Un man to mācīja vidusskolā, psiholoģijā.
Tu tik jauniņa? Man likās, ka esam apmēram viena vecuma.
Mūsu laikos videnē nebija psiholoģijas.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:52 |
|
|
|
(Link) |
|
Esmu par Tevi apmēram gadu vecāka, un man videnē bija psiholoģija.
Jancīgi. Cik zinu, tad krievu laikos mācību programma no parastās atšķīrās tikai specializētajās skolās ar X novirzienu, kā matemātikas, teātra, angļu valodas u.tml. Šai kontekstā grūti iedomāties kādā virzienā skolai bija jābūt specializētai, lai tur mācītu psiholoģiju.
From: | nulle |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:31 |
|
|
|
(Link) |
|
Tu jautā kā marsietis vai robots "pastāstiet man, pastāstiet man" :)
From: | nulle |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:38 |
|
|
|
(Link) |
|
jā.
Nē, mīļā sirds, tās ir dažādas lietas. Ja interesē - pameklē internetā vai konsultējies pie speciālistiem - kam šādas lietas skaidrot ir maizes darbs:)
|