|
| 25. Nov 2008 @ 18:18 |
---|
Neironizē. Piemērs. Viens džeks vieksmīgi nopirka tieši tādu autiņu kā gribējās pa labu cenu. Viņam ir prieks par to. Ar šo mašīnu viņš bez problēmām brauc gadiem un katru reizi tai garām ejot nopriecājas par to kā toreiz noveicās. Vai šajā gadījumā prieks ir tikai pirmajā reizē un pēc tam katru reizi ejot garām? Vai tomēr var teikt, ka tas ir ilgstošs? Tāpat ir simtiem piemēru tajā pašā literatūrā par aizvainojumu uz mūžu.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:14 |
|
|
|
(Link) |
|
Tās ir atsevišķas prieka epizodes - paskatās, papriecājas, sāk domāt, piemēram, par darbu un izjūt jau nākamās emocijas - rūpes, interesi vai ko nu tur.
From: | nulle |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:24 |
|
|
|
(Link) |
|
prieks ir emocija, atkārtojas, bet ne jau prieks visu laiku. To izraisa gandarījums vai kas taml., kas ir noturīgs (pats pazīstu tādu).
jūtas — saturs, emocija ir forma. bet galīgi ne visas emocijas rodas no jūtām.
(es saprotu, ka sevišķu skaidrību tas neievieš)
O.K. terminoloģijas jautājums. T.i. vai vienmēr, aprakstot kādas emocijas vai jūtas, izdodas izvēlēties pareizo vārdu. Tad jau laikam es izvēlos nepareizos terminus un patiesībā arī Vonnegūta darbi ir par mīlestību ;-PJāiet pārskatīt savi dzīves uzskati no pašiem pamatiem, citādi krii un kuminjsh mani nemīlēs un tā būs briesmīga traģēdija.
|
From: | krii |
Date: |
26. Novembris 2008 - 14:57 |
|
|
|
(Link) |
|
Ir pamats pieņēmumam, ka arī pēc uzskatu pārskatīšanas krii Tevi nemīlēs vis.:) Bet tas dotu lielākas iespējas normālas komunikācijas atjaunošanai.:)
Acīmredzot, mēs nākam no pārāk atšķirīgām pasaulēm.
/svinīgi/ Dārgais draugs, pilnīgi pietiek, ka Jēzus Tevi mīl, Kūmiņa mīlestība Tavā dzīvē jau būtu pārmērība!;D
Diemžēl es Jēzum nevaru atbildēt ar abpusēju mīlestību, jo man ir cita orientācija.
Tur nu es Tev palīdzēt nevaru, lai kā arī gribētu:)
|
|
Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |