zintish - October 23rd, 2015

šodien, braucot tramvajā, dzirdēju jaunu izteicienu: man nepielec, es esmu slapja
vēl aplūkoju mītisko veloceliņu. viss jau būtu forši, ja viņi tos bruģakmenīšus spētu ielikt līdzeni...
savukārt trolejbusā no (pieļauju, ka) vecmāmiņas maza bērniņa virzienā dzirdēju šādu frāzi: mēs pastāvēsim kājās. mēs esam vīrieši, mums nevajag sēdēt.
+ sāku skatīties, kur kādam ņaud kaķis, izrādās, telefona zvans

rimi nopērkamā fasētā "Latvijā audzētā" foreles fileja ir tiešām ok (500 gr pa 7 eur, tas gan ar atlaidi..)
mazliet papluinīta, bet bez asakām, kā solīts
pirmo reizi mēģināju pašgatavot majonēzi pēc šīs receptes. sanāca pasāļa, bet citādāk neko. 1 olas daduzums ir patiešām pietiekams. sinepes gan ņēmu "krievu" parastās. tagad tik jāgūglē salmonelozes simptomi :D
(1 ola, 2 ēdk citrona sulas, 1/2 tējk sāls, 1/2 tējk sinepju, 1/4 + 1 tase eļļas)

beidzot ir tās dzeltenās lapas, kuru ilgi nemanīja. un vīnogas apsalušas. bet ārā patīkami silti, ar visu to, ka ir ieslēgusies nepārtrauktā lietus/miglas sijāšana.
šādi gadaliki man vienmēr atsauc atmiņā Aļasku, ar visu to, ka tur biju pavasarī/vasarā. tur mūždien bija tie zemie, izplūdušie mākoņi un miklais gaiss.