zintish - November 15th, 2014

lielais hosteļu mīnuss ir tāds, ka nu pilnīgi vienmēr atradīsies kāds, kam būs jāčabina maisiņi nakts vidū vai jāpārkrāmē somas agri no rīta.
šai konkrētajai vietai viņi vēl ir sadomājuši 11 vakarā skaļi paziņot ir nakts un viss ir mierīgi ir 11 un esiet ka nu klusi. kaut ko teica arī pus9os rītā (čekauts 10), bet tas, ausīmdzirdot, bija tikai japāņiem paredzēts.

fakzishit
pat mana priekšniece un bijušais draugs ar mani sarakstas vairāk kā tagadējais

par to, ka viņi cītīgi stāv rindaas uz iekāpšanu vilcienā, jau ieminējos. tādu lielāku pilsētu stacijās, kur uz viena perona pienāk vairāki vilcieni, ar dažu minūšu atstarpi, katram sarakstā piezīmēts aplītis vai 3stūrītis. un uz perona, pie katra vagona nr, piezīmēti taadi paši, ar dažu metru atstarpi.
reizēm stacijās tiek atskaņota putniņu čivināšana. dont ask me why.
ganjau tādi šķietami ikdienišķi un triviāli novērojumi :)
nekad nebiju pamanījusi, cik tomēr ātri šim telefonam batereja krīt. būs jāmeklē kas ar ilgdzīvojošāku. un labāku gps at that.

skatīšanās uz sarkanajaam rudens lapaam ir viņu otrs lielākais trakums aiz sakuras ziedēšanas.
un visi visu fotografē. faktiski es kā tūrists izceļos tikai fotografējot pārtiku.
un protams tas, ka iekāpjot vicienā tūlīt tiek izvilkta kāda paiciņa.
neatceros vairs, vai jau minēju, bet te var dzērienu automātos nopirkt arī karstu kafiju un tēju. bundžiņās un pudelītēs.
nu jau sāk mesties mazliet skumji. tikai 3 naktis palikušas un tad sacensības, dažas dienas tokijā un piedzīvojumi beigušies...

ja godīgi, uz Ito es atbraucu tikai tāpēc, ka puslīdz pa ceļam un par smukām naudiņām solīja hosteļa giltasvietu vēsturiskā ryokan hostelī ar 24h onsenu (tradicionālā stila japāņu gultasvietas uz tatami un minerālūdens karstais baseiniņš, kurā mērcēties)
tikko tikai iechekojos un jau bezmaz spiedzu sajūsmā. hostelis lielisks, telpas burvīgas, upe aiz loga, 24 stindu nāc un ej (kas bija restrikšans citur), tusē vannā vai vāri tēju.
un tāda smēķētava, ka es tūlīt eju pirkt cigaretes!
+ tas viss pie jūras, starp kalniem, kūrortvietā.
es gan nez, kā te būtu pa ziemu, bet patreiz ir burvīgi un ļoti silti.
off to explore

reizēm, staigājot pa vietējiem pārtikas veikaliem, pārņem viegls žēlums, jo noteikti ir ļoti daudz vietējās paikas, ko tā arī nenogaršošu, jo nezinu kā to pagatvot/ēst..

tomēr viskrutākais (gan jau arī visoriģinālākais) onsens bija bepu.
bet pa lielam jau tas tomēr tāda pirts, tikai savādākā izpildījumā, vien ir