(no subject)
Nov. 12th, 2014 | 09:38 pm
Šis rīts bija miglains, ar "dušas" (showers) prognozēm.
par cik vakar izgulējos un tikvien kā nofočēju zelta paviljonu (tur patiešām nav nekā cita, ko darīt. irties cauri amatierfotogrāfu pūļiem un censties dabūt kadru bez ne1 tūrista tajā. smuku kadru but nevertheless), tad šodienas plāns ir kalnu pataiga ar visu potenciālo lietu.
vismaz šonakt plānota nakšņošana viesnīcā, varēs atkopties.
doma laiku pa laikam, starp hosteļiem, paņemt istabiņu viesnīcā, ir ļoti svētīga. privātā telpa un vannas istaba tomēr ir tā vērti.
parīt mans pirmais un tā vien šķiet vienīgais couchserfings. anē 1 no 2. might have something to do with rekvestu sūtīšana pēdējā brīdī, stundu pirms jābrauc uz lidostu, uz dullo izvēloties adresātus un izmantojot copy-paste. nākamrez we will be very very uzmanīgāki.
no kyoto stacijas ir vairškas autobusu izvēles braukšanai uz ginkakuji (sudraba paviljons). uzvistaisnākā maršruta autobusu stāvēja mīlzīga rinda, līdz ar to izvēlējos opciju braukt ilgāk, bet nestāvēt rindā un apsēsties patukšā autobusā.
tā rindošana viņiem šķiet tāda pierasta lieta. pat pie ēstuvēm ir gaidīšanas rindas. var būt vairāk kā stundu garas.
pirmajā vakarā kyoto jau minētais francūzis (kas pēc izcelsmes ir brits un jau vairākus gadus ziemas pavada Japānā) un viņa draudzene aizveda mani uz tofu testorānu. jo tofu esot šejienes īpašais produkts. tur kā reiz tāda rinda bija. part to jūsu tofu gan es teikšu- ēst var, dažādas garšas, konsistences un pagatavošanas veidi ir intetesanti, beeeet... neteikšu, ka baisi alkstu šo pasākumu atkārtot.
Kyoto pieupes rajons un Ginza paliek citai reizei. navmanvairsspēka...
soba= griķi
par cik vakar izgulējos un tikvien kā nofočēju zelta paviljonu (tur patiešām nav nekā cita, ko darīt. irties cauri amatierfotogrāfu pūļiem un censties dabūt kadru bez ne1 tūrista tajā. smuku kadru but nevertheless), tad šodienas plāns ir kalnu pataiga ar visu potenciālo lietu.
vismaz šonakt plānota nakšņošana viesnīcā, varēs atkopties.
doma laiku pa laikam, starp hosteļiem, paņemt istabiņu viesnīcā, ir ļoti svētīga. privātā telpa un vannas istaba tomēr ir tā vērti.
parīt mans pirmais un tā vien šķiet vienīgais couchserfings. anē 1 no 2. might have something to do with rekvestu sūtīšana pēdējā brīdī, stundu pirms jābrauc uz lidostu, uz dullo izvēloties adresātus un izmantojot copy-paste. nākamrez we will be very very uzmanīgāki.
no kyoto stacijas ir vairškas autobusu izvēles braukšanai uz ginkakuji (sudraba paviljons). uzvistaisnākā maršruta autobusu stāvēja mīlzīga rinda, līdz ar to izvēlējos opciju braukt ilgāk, bet nestāvēt rindā un apsēsties patukšā autobusā.
tā rindošana viņiem šķiet tāda pierasta lieta. pat pie ēstuvēm ir gaidīšanas rindas. var būt vairāk kā stundu garas.
pirmajā vakarā kyoto jau minētais francūzis (kas pēc izcelsmes ir brits un jau vairākus gadus ziemas pavada Japānā) un viņa draudzene aizveda mani uz tofu testorānu. jo tofu esot šejienes īpašais produkts. tur kā reiz tāda rinda bija. part to jūsu tofu gan es teikšu- ēst var, dažādas garšas, konsistences un pagatavošanas veidi ir intetesanti, beeeet... neteikšu, ka baisi alkstu šo pasākumu atkārtot.
Kyoto pieupes rajons un Ginza paliek citai reizei. navmanvairsspēka...
soba= griķi