| |
[Apr. 12th, 2026|10:55 pm] |
- Krzysztofs saka, ka man esot braukšanas autisms. Viņš gan arī saka, ka magnijs un magnēzijs esot dažādas vielas - KC |
|
|
| Metāla un tumsas injekcijas |
[Apr. 11th, 2026|07:32 pm] |
| [ | music |
| | Silent Hill - Akira Yamaoka | ] |
Videopēles vairākas reizes ir kalpojušas par metāla injekcijas portāliem, sastopot to skaņu celiņos Metālu pirmo reizi vispār un ne tikai metālu - Dark Ambient arī! Interesanti, ka šodien šie divi veido labāko daļu manas ikdienas ēdienkartes.
Iz zelta vērtā radošuma 90. gados: V-Rally II - izcili kombinēta elektronika ar Metālu. Viena no atmosfērīgākajām spēlēm žanrā. Izrādās, ka Metāls var stūrēt PS1 spēli! Test Drive - Fear Factory, kuri joprojām ir cieņā un plauktā plates formātā. Quake II - Sonic Mayhem te izpilda lielisku Industrial Metal, kas lieliski papildina spēles tēlu. Mūzikas dēļ vien izieta neskaitāmas reizes. Twisted Metal 4 - Rob Zombie. Izejot spēli ar Mr. Zombie, redzi ļoti īsu, bet foršu klipiņu! Attiecīgās ēras albums baisi labi skan platē. - ap šo vietu Metāls jau ir mans caurcaurēm - Silent Hill - iepazīstināja mani ar un uzreiz uzsēdināja uz Dark Ambient/Industrial, liekot aizmetņus interesei par Trip-Hop. Akuji The Heartless - šis varētu būt tirdīklis manai interesei par tumšu rituālistisku muzonu. Atrasti un iemīļoti legit mākslinieki žanrā.
Mithras - On Strange Loops - skanēja PS4 fonā uzliktajā Spotify, kad geimoju ralliju. Izcils Death Metal, apbrīnojami labi ierakstījās braukšanā! |
|
|
| |
[Apr. 11th, 2026|12:03 pm] |
|
ALEKSANDRS ČATS |
|
|
| |
[Apr. 10th, 2026|07:19 am] |
par čigāniem runājot
man reiz bija jaunībā atgadījums, kad es kaut kur eju, laikam pa merķeļa ielu klāt pienāk čigāniete un saka - kungs, iedodiet savu plaukstu, es pastāstīšu jums par jūsu likteni tā arī nesapratu, kur palika divsimts monopola repšes lati hipnoze absolūti
un, galvenais, neko nepastāstīja par manu likteni |
|
|
| Atceros notikumu |
[Apr. 9th, 2026|09:20 pm] |
Braucam ar privāto auto uz mājām no Portugāles. Naktsmājas kā vienmēr tēmējam uz nejaušības principa Polijā, pusceļā ±. Braucam un pa ceļam bij. draudzenes mammai piezvana viņas draudzene. Lalalā, tralalā, kur esi un ko dari, vai negribat pa nakti palikt Francijā, pilī? :o
Braucam ar privāto auto uz mājām no Portugāles, nomainās šoferu pāris un turpinam klausīties Dean Koontz audiogrāmatu The Face. Darbība Holividas slavenības savrupmājā, izceļ melnbaltus kino zvaigžņu portretus un privātu retro auto kolekciju. Braucam un klausāmies, kādas tik tur šausmeņu mistērijas nenotiek - baigi interesanti! Nākamā pietura: Francijas lauki naktī.
Piebraucam pie tāda kā naktī šķietoša mežiņa, atveras vārti. Iebraucam pils pagalmā, auto lukturu gaismā paspīd uz glītā grants celiņa noparkoti retro auto. Ir nakts, dodamies uzreiz uz kalpu māju gulēt. Mūs abus ved augšā uz 2. stāvu. Kāpņu telpā gar sienām ir melnbalti Holivudas zvaigžņu portreti.
Nākamajā dienā izbraucu ar limuzīnu, lai gan man vispār nav tiesību heheh. |
|
|
| Metāls apmaldījās starp koncertzāles Spēlēt suņiem |
[Apr. 9th, 2026|10:45 am] |
| [ | music |
| | Kuwalda - Бетономешалка | ] |
Vakar man šķita, ka Death un Black metal brigādes Vreid | Vomitory | Abbath | Hypocrisy vakar apmaldījās.
Metālistam vajag 3 elementāras lietas: 1. Vietu, kurā ārdīties un vietu, kurā piesēst miesu atpūtināt, samaksāt par alu un gaidīt, kamēr nomainās blices; 2. Kaut ko, kas iztur minimālas Alus kvalitātes prasības; 3. Normālu skaņas kvalitāti.
1. Eksistē daļēji, pārējais nepienākas. Ko metāls meklē uz baroku velkošā interjerā ar permanenti piestiprinātu disko bumbu pie griestiem? Īsti nav skaidrs. Metālam ir sava vieta Rīgā. Vairākas. Nav nepieciešamība pie normijiem līst. Bet nu, tika ielīsts un tad nākas redzēt, ka organizētāji pilnā nopietnībā sadomājušies, ka ir OK likt cilvēkiem būt uz kājām 4h no vietas. Ne tur galdiņš, kur atpūtināt kājas un samaksāt par alu, ne uz trepītēm ļauj sēdēt ībļi uzvalkos, ne vispār uz balkona laiž, kas vienkārši slēgts prikola pēc, kamēr normiju koncertos tas ir vaļā... Nulle vēlmes to vietu apmeklēt vēl, neiepriecināja. Placis apsēsties ir pašsaprotama un minimāla vietas prasība - metālistu miesas noveco tāpat beigu galā. 2/10
2. Kas te notiek - krieveļu pulcēšanās ap manpursiem? ( ... tālāk ... ) |
|
|
| |
[Apr. 8th, 2026|11:45 pm] |
|
jūs arī skatāties filmas pēc zodiaka ieteikumiem? |
|
|
| |
[Apr. 8th, 2026|10:21 pm] |
taa "beerniibas ķermena atzīšanās" varētu but ahujenna pieaugšanas ar traumu filma, ja vien to taisītu kāds, kas rubītu jebalpizģēcs un šajā mirklī vajag lēni, un davai neizliksimies artsy pirdieni. Jāatzīst, pazīst īst, ka skaņa ļoti laba, vēl mazliet un es pasniegtu puķi. Bilde dirsā, ritms dirsā. ideja lieliska, izpildījums cringe vljeeh. Bet galvenais kas mani besī ir bilde un ritms. Un tas ir nomācoši darbos ko rāda no jaunajiem pa TV. Es nesaku ka nevajag rādīt, vajga un visu, tas vairāk ir mundrinājums, lai saņemas, latiņa ir kur kakle jālauž ja. m a z u m s k o, moš gadīsies uzhujārīt ko labu. |
|
|
| Iedvesmojoši |
[Apr. 8th, 2026|08:31 pm] |
| [ | music |
| | Morbid Angel fonā starp blicēm | ] |
Lūk, šobrīd norit Death Metal koncerts un aklais saloka spieķīti, ielec mošpitā, ielec circlepitā. |
|
|
| Kino kā dzīve |
[Apr. 8th, 2026|08:21 pm] |
Mani vienmēr ir mulsinājis un fascinējis jautājums par to, vai mežā koks nokrīt ar skaņu, ja apkārt neviena nav. Es sāku saprast, ka man tie ir tie ikdienišķie brīži, ko mēs piedzīvojam blakus kādam, kuru personiski īpašie brīži nekļūst par publiskās apziņas notikumu. Tanī ir kaut kāda fascinējoša mistērija, ka es varēju būt blakus kādam nozīmīgam brīdim, un tā arī par to nekad neuzzināt.
Es biju aizgājis uz filmu visgarlaicīgākā kinoteātrī, lai pustukšā zālē pārbaudītu, kā es jūtos par special thanks sadaļu filmas beigu titros. Turpinot meža metaforas, lai uzzinātu, kas atrodas aiz meža, ir jāiet mežā iekšā. Daudzi, baidoties no tā, ko viņi mežā sastaps, mēdz izlikties, ka meža nemaz nav. Man noteikti piemita paradums izvairīties no lietām, kas varētu izraisīt sarezģītas emocijas, un arī šoreiz es gandrīz noignorēju šo filmu, bet tad uzdūros vienas intervijas fragmentiem, un nolēmu pārbaudīt, kas tad man tur dziļumā vēl mājo.
Uzreiz atzīmēšu, ka šis nav un nevar būt filmas māksliniecisks vērtējums. Ši filma man ir bijusi klātesoša kādā dzīves posmā vēl pirms tās tapšanas, un man ir daudz personisku jūtu par to. Es zināju, kas mani tajā kaitinās, un neesmu kļūdījies, maigi sakot. Kas bija mazliet lielāks pārsteigums, ka tā spēja arī brīžiem sāpināt. Beigās es tajos garajos titros savu vārdu tā arī neieraudzīju, kas no vienas puses bija stulbi, no otras - uz to brīdi es jau biju pilns ar visādām citādām emocijām, un nu jau bija mazliet vienalga.
Lai vai kā, visi personāži ir izdomāti, un visas līdzības ar īstiem cilvēkiem ir tikai sakritība. Dažādu cilvēku uztverē un pieredzē mēs esam diezgan dažādi cilvēki, un es drošvien pats savu pagātnes es varētu vairs nepazīt un nesaprast. |
|
|
| |
[Apr. 8th, 2026|06:13 pm] |
|
Cibas leitesti ir atgriezušies. Atveru, pirmais, kas ielec acīs - mušām esot apziņa. Pilnībā piekrītu, gluži kā visiem citiem dzīvniekiem. |
|
|