|
|||||||
XOOX. Cilvēks. -
Komentārus:sēnes praktsiki nevar izžāvēt saulē. pat ja nesadēj mājas mušas (un man liekas, ka viņas to nedara), tad pat sķietami tīrā sēnē var būt jau sad;etas oliņas, īpaši švammīšos. pat pavisam cietos un baltos švammīšos arī.
pareizi ir darīt tā, ka sēnes vispirms izkarsē. agrāk, kad bija malkas plīts, likām uz virsas restītes kādi 10 cm attālumā no virmsas, un uz restītēm - sagrieztās sēnes. tad, patiesībā, var žāvēt arī drusku tārpainas, tārpi izbirst ārā un caurumi jau neko nekait:) kādreiz tā arī darījām - tīras ēdām uzreiz vai marinējām, drusku tārpainās žāvējām. ja nav malkas plīts, tad zinu, ka ļauži ieliek cepeškrāsnī, arī uz restēm, lai nesāk vārīties tai savā sulā. nu, izkarsē, un tad ver uz aukliņas un žāvē tālāk. nekādi tārpi vairs neiemetīsies. ai, kā smaržoja tā istabiņa, kur sēnes karsēja!:) (Reply)
bāz, un tikko ieraudzīju bildē, ka tu viņas veselas mēģināji izžāvēt, tas pilnīgi garām! viņas drīzāk sapūtu, pat ja tārpi neiemestos, tur tak baigi daudz mitruma.
jāgriež šķēlēs - vai nu gareiniski vai atkal tās lielākās - var cepuri griezt horizontāli. tā kā kartupeli. visas bekas var, par citām sēnēm nezinu, nav dzirdēts, bet teorētiski - kāpēc ne? izņemot tās, kuras pirms lietošanas jāvāra (teiksim, daži podiņi ir sūri bez vārīšanas, daži pat esot viegli indīgi)
vēl man liekas, ka lapiņsēnes varētu sabirzt žāvējot. bet, piemēram, gailenes, man liekas, varētu žāvēt mierīgi. un vēl man tevi jāapbēdina, ka bildē redzamās vairāk izskatās pēc bērzu bekām un varbūt kāda kundziņa (apšu bekas).
nu, fotogrāfijā grūti pateikt, bet baravikām parasti kāti ir resnāki. Kāda gaišā baravika gan varētu arī būt pa vidu, tās dažkārt izaug uz gara, taisna un slaida kāta arī. no bērzu bekas un apšu bekas var atšķirt viegli. apšu kundziņam kāja ir ar melnu tīklojumu (tā to sauc, lai gan pēc tīkla neizskatās), galviņa klasiski ir oranžsarkana, bet var būt arī līdz tumši brūnai. galvenā pazīme - griezuma vietā paliek zili melns. bērzu bekai krāsas visādas, bet galviņa plānāka kā baravikai un kātiņš arī ar tādu pelēkmelnu (bet ne tik melnu kā apšubekai) tīklojumu.
baravikas ir vismaz divu veidu: gaišās, agrās (be šogad aug visas reizē) - gaišāku galvu, tievāku kātu. kāts teju balts ar gaiši brūnu svēdrojumu. aug vairāk pie bērziem, dažkārt zālē. vēlās, tumšās - ar tumši sarkanbrūnu, tumšibrūnu galvu, apaļākas, resnākiem kātiem. Kāts arī balts, parasti vispār bez svēdrojuma, ja nav jau krietni paaugusies. Pārsvarā bija ar tumši brūnu galviņu, tādiem vidēja resnuma kātiem un izteiktu tīklojumu. Nogriežot griezuma vieta palika tāda pati balta. Laikam jau bija bērzu beka. Sēņoju pa purva malu un vienā vietā šīs bija ka biezs. Pārsvarā uz ciņiem, kur daudz saules un tuvumā kāds nokritis koks.
Par bērzlapēm vispār nerunāsim.. Šīs jau bezmaz mājās spiežas iekšā. Jāpamēģina tiešām būs sažāvēt. izklausās (un bildē izskatās arī) pēc bērza bekas. nav tik saldas kā baravikas un paaugoties paliek cepures ūdeņainas, bet kādi šķiedraini. bet maziņas ir tīri labas.
bet par bērzlapes labāk tomēr sāli, jo bez vārīšanas ir riskanti. un vispār, nekāda baigā aromāta jau viņai nav, kas tu var būt no tādas žāvētas. sālīt var kopā visas sēnes - bērzlapes, podiņus, rudmieses, cūcenes, pat makavicus u.t.t. tas ļoti vienkārši. novāra pamatīgi un liek spainītī, klāt labi daudz rupjās sāls (jāskatās receptē), uzber dilles un ķiplociņu, uzliek slogu. kad salasa jaunas sēnes, var kraut atkal virsū nākamo kārtu. un tā tik krāj. ziemā pirms lietošanas nomērcē (lai nav tik sāļas) un var lietot dažādi - salātos vai mērcēm. O, paldies, skuka, man ir trīs spainīši ar novārītām un sālītām sēnēm. Piešaušu vēl ķiploku un dilles ar un noslogošu.
|
|||||||