Rudenī normāla viesnīca ar labām brokastīm Tallinā ir lētāka nekā Liepājā.
Mana darba (pašnodarbinātības) labākais aspekts - izdomāt, ka šodiena ir pārāk skaista lai strādātu, iet pastaigāties pēc bulciņām, izdomāt, ka tieši šeit un tagad gribu saldo katrupeļu frī un alu un negaidīt vakaru bet noparkoties strītburgerā, lasot mastodonu, gaiņājot lapsenes un ņukājot iekšā batatas fritas un madonas alu. Sliktākais - es to varētu darīt biežāk, bet nedaru.
Bļeģ, Latvijas Gāzes nolīgtie vīreļi ir tādi paši kā Rīgas Ūdens vīreļi. Atbrauc, mainot skaitītāju kaut ko salauž un pēc tam plāta rokas un stāsta ka tā nav viņu atbildība, viņi atbild tikai par skaitītāju.
Žēl ka neviens nebrīdināja, ka pēc 50 atkopšanās no lūzumiem būs tik daudz mokošāka. Nu jau vairāk kā 6 nedēļas pēc ģipša noņemšanas, un katru rītu pirksti/plauksta joprojām kā bluķis, un labas piecas minūtes centīgi jāloka pirksti kamēr vispār kaut kas tur sāk kustēties. Plus kaitinošā muskuļu/cīpslu īdēšana visas dienas garumā. Vecais plus jaunais lūzums ir vecais reiz jaunais diskomforts. Dārgās biotehnoloģijas, jūs varētu mazliet pasteigties ar to cilvēka rezerves daļu koncepta ieviešanu praksē?
RIP indulgence, Tu biji viens no tiem, kas cibu padarīja par īpašu vietu
Runājot par vitamīna D "superspējām":
https://twitter.com/nntaleb/status/1675
Maijā paneļi saražoja megavatu. Tas ir apmēram trīs mēnešu elektrības patēriņš mūsmājās. Noice.
Ļoti patīk Liepāja. Nekā jau īpaša - brauciens, maza pastaiga, restorāns, teātris, viesnīca, duša, maiga mīlēšanās, lēnas brokastis, 15 kilometri gar super mierīgu un maigu jūru, pa vidum Latvijas naftas bezīntanks kaut kur pie Pērkones, ar Coronu (no ledusskapja!!!) un soliņu zem neganti smaržojoša ceriņu krūma, vieglas pusdienas Paviljonā (cukini rullīši!!!), tad brauciens atpakaļ. Tāda atvaļinājuma sajūta it kā būtu bijis prom nedēļu, vieglums galvā un atslābums ķermenī. Ik pa laikam paspēlējos ar domu par pārcelšanos uz Liepāju (pat lūru sludinājumos) bet vai tad tas nesagrautu šo ilūziju par aizmukšanu no ikdienas?
"Grimmi" Liepājās teātrī bija super. Patīkami redzēt kaut ko patiešām oriģinālu.
Fascinējoši skatīties, ka pat "labie" krievi, jau vairāk kā gadu aizbraukuši prom no Krievijas, vēl joprojām nespēj un negrib noticēt Krievijas full-on-fašistiskajam militārismam un ir šokā, ka tagad armijā iesauks jebkuru ar vienkārši emailu, ierakstītu vēstuli vai ierakstu datubāzē, pēc tam aizvedīs uz kautkādu angāru Luhanskā un piedāvās izvēli iet pirmajās rindās Bahmutā vai mirt turpat angārā. Oh my sweet summer childs. Un joprojām Putinu turpina saukt par prezidentu.
Shrinking ir ļoti izklaidējošs. Double Fine Adventure varētu patikt videospēļu entuziastiem un vispār IT industrijā/dizainā strādājošajiem, nerdu sajūsmai par The Last of Us īsti nespēju pievienoties.
Navigate: [Previous 20 | Next 20]