Šodien ar celmu galā netiku. Pārāk liels, pārāk dziļas saknes, mālaina augsne. Tas viss būtu sūds, taču reāli visu progresu nokāva sovaku laikmeta liecības. Ik gadu dārzā saskaros ar padomju savienības komunālo dzīvokļu apdzīvotāju (ne)domāšanas un darba augļiem - dārzā noraktiem sūdiem, odekolona pudelēm, tējkannu vāciņiem, pudelēm, skrūvēm, veciem žurnāliem utt. bet šodien uzrakos uz apmēram pieciem kvadrātmetriem linoleja, kas norakti kādu 30-40cm dziļumā. Neizsakāms riebums. Pat ja Rīgā pirms 50 gadiem nebija atkritumu mašīnu (tiešām?) tad norakt dārzā? WHAT THE FUCK?
varbūt tas ir domāts kā pretradiācijas segums privātai patvertnei atomkara gadījumam?
wowow / 6. Maijs 2013@17:11 | |
Vai gadījumam ja nu pēkšņi kaut kam vēl noderēs.
pukis / 6. Maijs 2013@20:31 | |
Jā, mazums kas, tu tagad paskati, izmēri noroc atpakaļ un pieraksti, lai neaizmirstas! ;)
vismaz neviens tur nav ietīts!
Rīgā pat pirms pieciem gadiem vietām nebija ne ūdensvada un kanalizācijas, ne gāzes pievada, par Lattelekoma labumiem nemaz nerunājot. Bet sovietu laikos tur pilnīgi noteikti nebija atkritumu mašīnu - atceros tagadējo kaimiņu stāstus, ka atkritumus šķiroja kompostā, degošos un nedegošos, pēdējos ieraka zemē, kulturālākie to darīja bleķa mucās - protams, ka savā zemē - dārza galā, kur gan citur.
wowow / 7. Maijs 2013@09:47 | |
Vietām - varbūt. Āgenskalnā? Šaubos, ņemot vērā apkārt sabūvētās staļinietes un hruščovkas (kur tad tie noraka savus sūdus?). Manā lauku mazpilsētā arī padomju laikos bija atkritumu konteineri un to izvešana.
Laukos bija tā, ka kolhoza iznireļi kultūrslāni bija slēpuši ezerā (cik tur no krasta tālu varēja aizgādāt). Visus deviņdesmitos peldēt iešana bija arī grunts tīrīšana. Bija arī gadījums ar šuvēm pēdā.
celmus jārauj ar to bobcat tipa traktoru. akurāt pirms gada zvārtavā rāvām, vienā reizē kādus 10 - pat pēc salīdzinoši niecīga celmiņa izraušanas palika krietnas mīnas sprādziena bedre.