Šodien ar celmu galā netiku. Pārāk liels, pārāk dziļas saknes, mālaina augsne. Tas viss būtu sūds, taču reāli visu progresu nokāva sovaku laikmeta liecības. Ik gadu dārzā saskaros ar padomju savienības komunālo dzīvokļu apdzīvotāju (ne)domāšanas un darba augļiem - dārzā noraktiem sūdiem, odekolona pudelēm, tējkannu vāciņiem, pudelēm, skrūvēm, veciem žurnāliem utt. bet šodien uzrakos uz apmēram pieciem kvadrātmetriem linoleja, kas norakti kādu 30-40cm dziļumā. Neizsakāms riebums. Pat ja Rīgā pirms 50 gadiem nebija atkritumu mašīnu (tiešām?) tad norakt dārzā? WHAT THE FUCK?