wowow@10:03 - Tādas pārdomas
Jā, un pirms aizmigšanas vēl domāju, kā tas būtu- dzīvot bez elektrības. Kā es dzīvotu. Protams, brauktu uz laukiem. Siltums un ūdens tur būtu. Ar ēšanu gan būtu tā paknapāk- ja agrāk būtu vismaz kartupeļi, āboli un sīpoli, tad tagad palikuši tikai sīpoli. Nerentējas audzēt tos kartupeļus pašiem- lētāk nopirkt. Un āboli palika nenovākti zem ābelēm. Kurš ta tos ēdīs. Un kā būtu bez dakteriem un tabletēm pārvarēt klepu, vidusauss iekaisumu vai pieņemt dzemdības.
Pilsētas ir tādi milzīgi, pasīvi organismi, kuros ieved barību un no kuriem atsūknē sūdus. Pietiktu jau laikam tikai ar 3-4 nedēļām bez elektrības, lai pilsētas nomirtu.
| teeja / 10. Janvāris 2005@10:12 | |
jā, labi pateici.
Ai, nu tu jau zin' taisies teleportēties uz 19.gs. vai arī galīgāko čuhņu uz slinkākā latviešu zemnieka māju. Vot maniem senčiem laukos elektrība bija VISU laiku (nevajadzēja govis sveču gaismā slaukt), jumti vietā un kartupeļiem un skābiem gurķiem un vēl ar viskauko pilns pagrabs.
Vēl es aprēcos kā mamma slauc govis un uz pilnu katušku klausās rādžiņu. Es šai saku - bet tak Mocarts ir ietekmīgāks, pat zinātnieki saka, ka govis tad pienu vairak dod. Bet mana mamma saka, ka mūsējās jau tādas uz šlāgeriem vairāk tendētas :)
Tā kā - nav jau tajos laukos TIK nožēlojami.
| wowow / 10. Janvāris 2005@12:05 | |
Nu jā. Bet padomā, kas notiks, kad kaimiņi (kuriem pašiem visa nepieciešamā nav) pēc kāda laika izmisumā dosies marodierēt.
Starp citu, nav nekāds pārsteigums. Pēdējo dažu gadu laikā esam pieraduši pie akcijas - par dzīvokli maksātnespējīgos pilsētniekus (pasaku rīdziniekus) sūta uz mūsu sādžu, uz trīsstāvenēm. Tur viņi turpina piekopt savu dzīvesveidu (slinkojot un pūstot un dzerot), bet kad ziema klāt (kā pasakā Laimes lācis), sāk domāt, ko rīt. Lai gan - vasarā jau arī viņi lasa gurķus, zemenes un citu ēdamo iedzimto lauciņos. Vecāmamma reizēm atstāsta šo marodieru pieķeršanas stāstus. Bet ko tu plikam un nabagam padarīsi.
Par laimi, mani senči dzīvo 5km no abu pagastu centriem un arī mūsu suņu (5 gab.) zobi ir gana asi un bise ar puļām arī stāv gatavībā papa guļamistabas seifā :D
| tipa75 / 10. Janvāris 2005@13:47 | |
Mans puiss mammas māju nodrošināja vienreiz pret šitādiem. Viņš bija sadabūjis signālmīnu un izlika lauka pusē, no kuras parasti šie nāk. Blīkšķis bija pamatīgs, riņķī gaišs kā dienā, mammīte arī redzējusi divus ņemot kājas pār pleciem. Bet tagad miers. Nevieniens neriskē tuvoties.
He-hē.
| tipa75 / 10. Janvāris 2005@10:43 | |
Es gan vakar apdomājos, ka ar elektrības neesamību un ārsta nebūšanu galā tikt varētu mierīgi. Ja beigtos produkti laukos pagrabā, tad jau varētu arī kādu zaķi cilpā noķert. Taču sapratu, ka man nav nemazākās nojausmas, kā jārīkoja, ja, piemēram, nopietna zemestrīce sākas, vai vējš tāds tornado. Kur slēpties? zem gultas vai? Rīgas mājai pagraba nemaz nav, citādi droši, ka domātu, ka tajā jāslēpjas.
jā, es arī par to domāju
man tikai būtu vairāk ko ēst laukos
| wu / 10. Janvāris 2005@12:02 | |
Nebūtu elektrības, nestrādātu datori - mums nāktos pārtikt no sīpoliem :)
aabolus gan vaig savaakt - slimiibas
man liekas, ka cilvēkos pamostos visādas psiholoģiskas novirzes, aizturētie brīnumi. Savairotos maniaki. Naktīs tumsā veidotos jauni labdabīgi un ne tik labdabīgi grupējumi, kas klenderētu apkārt un visādos pakšos uzglūnētu. Piepildītos utopijas. Vispār būtu baigi interesanti.
labi pateici, ibo visi tik stumj "a kas ta man, svece uz galda un gurķi pagrabā", bet jau tagad, tikai pāris dienas bez elektrības (lasi - TV) cilvēkiem laukos šīberis virinās. Un tas tikai pēc dažām dienām...ja tas būtu pastāvīgi, tad daļa tiktu pāri, daļa - nē, un tur jau ir visādas lietas gaidāmas.
