Mūsu kaķīts kļuvis par īstu āra dzīvnieku, tikai nakšņo un ēd mājās. Pat tualetes kaste jau mēnesi stāv nelietota. Ķer putnus, taureņus un mušas, kāpj kokos, vārtās pa smiltīm un zāli, spēlējas ar citiem kaķiem. Kad citu kaķu nav tuvumā, nāk spēlēties ar mums - sāniski tuvojas ar kūkumu, kad sper soli viņai pretī, līksmi šaujas prom. Pie tam interesanti, ka tad, kad neviena nav dārzā, kaķene dodas diezgan tālu apciemot kaimiņu sētas, taču kad kāds no mums ir dārzā, visku laiku grozās kaut kur tuvumā.
es savulaik arī novēroju šo aizkustinošo procesu. mūsu kaķene nodzīvoja gadus piecus dzīvoklī, baidījās pat no āra smaržas, iedabūt mašīnā bez asinīm nebija iespējams. tad nācās pārvest uz vasarnīcu pie sievasmātes. pēc pāris mēnešiem tas jau bija meža kaķis - pašapzinīgs, veselīgs, drosmīgs un veikls.
| wowow / 5. Maijs 2012@19:15 | |
Jā, baigi interesantas tās pārmaiņas
| blond / 3. Maijs 2012@14:26 | |
ak, laimīgais kaķītis! mūsu vecā patversmes grieta, acīmredzot, bija uzaugusi dzīvoklī, kad pirmo reizi aizvedām uz laukiem, bija šokā. bet ar laiku ārs iepatikās, lai gan tā arī neiedrošinājās aiziet no mājas tālāk par kādiem 60 m vai apiet mājai apkārt uz otru pusi. bet boriss, nabadziņš, - nupat izvedām viņu mazajā pagalmiņā, kurš ir bruģēts un tur nav pat neviena zaļuma - tikai tā, āru apsotīt - viņš bija pilnīgās šausmās un bļāva kā kastrāts, un kad atvēra durvis uz koridoru, uz vēdera līda pāri pagalmiņam uz tām druvīm.
diemžēl, mums šogad galīgi nesanāk braukt uz laukiem un vest viņu dabā.
| alefs / 3. Maijs 2012@17:59 | |
Nabaga putniņi.
