tieši šodien pieķēru sevi ka mans tābrīža tonis patiesībā atdarina tēvu - un uzreiz atmetu domu par pollu "tu apzinies, ka atdarini vecākus" (jā, nē, nezinu, pofig :)
ir taču cilvēki, kas ir diametrāli pretēji vecākiem, bet bail iedomāties par iemesliem - jo tur vajag nevāju spēku būt savādākam.
skuka / 31. Marts 2010@20:24 | |
apsveicu - ir sācies. bet tas nav patīkami, vai ne. man vismaz neliekas patīkami, neraugoties uz to, ka mīlu un cienu savus vecākus
wowow / 31. Marts 2010@21:17 | |
nekā patīkama tajā tiešām nebija
man ir gadījies apklust pusteikumā, kad pēkšņi sadzirdu sevī mammas toni un, šķiet, pat frāzes...
man tā gadās regulāri, bet pašai liekas drīzāk komiski
baigi vēlu, kas laikam visai apsveicami
man sākās daudz agrīnākos periodos.
leocat / 1. Aprīlis 2010@06:45 | |
un kā? nostrādāja?
wowow / 1. Aprīlis 2010@08:00 | |
jā, līdzko to sapratu, tā apklusu :)
Pirmajās reizēs es arī apklusu, bet baidos, ka šobrīd jau vairs nē :(