wowow@17:59 - Ziemas prieki
Četras stundas uz kalna nav joks. Īpaši, ja jāstaipa kalnā un jāskrien lejā līdzi mazai, apņēmīgai un kaprīzai četrgadniecei. Jēkaba gravas bērnu kalna pacēlājs tik maziem bērniem galīgi nav piemērots- pārāk straujš un rāviens sanāk nemērā spēcīgs. Savukārt mūsu brāļu tautas pārstāvju krietni mazāk nekā netālajā Milzkalnā, tas atkal labi- vismaz netešas virsū mazajiem. Iesācējiem Jēkaba grava ir OK, bet citādi nerekomendēju.
Bāc, pilnīgi neticas, ka viņai jau ir 4 gadi!
Jā, gadi skrien kā stirrrrnassss un nenāk atpakaļļļ!
| wowow / 10. Janvāris 2010@18:11 | |
Maijā jau 5! :) Nav skaidrāka atskaites punkta, kā sīkie, kas progresē tavā acu priekšā
| up / 10. Janvāris 2010@18:11 | |
kauch kas traks kaa tie beerni aug. es atceros ierakstus veel kaa par ziidaini.
Es arī, tāpēc bija tāds pārsteigums.
| up / 10. Janvāris 2010@18:41 | |
nee, nu ok, mans zirgs jau arii ir izaudzis, bet pie sava jau pierod ikdienaa, uz sveshiem beerniem tas veerojams dramatiskaak.
ai, ar maziem kaprīziem iesācējiem visur grūti, toties cik forši pēc tam, kad viņš ir iemācījies:)
ahā, tad tomēr tas biji Tu, ar ļoti ņipro, mazo slēpotāju! Grūti cilvēkus ķiverēs un brillēs identificēy. Savukārt, turpat, pusbērnu kalnā šodien veicu savus pirmos šļūcienus ar dēli, beigās gan uzrausos uz zināmajām slēpēm. Tagad esmu driskās.
| wowow / 10. Janvāris 2010@23:46 | |
Es gan biju bez ķiveres un slēpotāju brillēm, tā kā varbūt ta sbiju cits es ;)
nene, bij'gan, domāju, ķiverē un brillēs, kuras apgrūtina redzamību, biju es un tik ļoti iekš griešanas, ka attapos pēc brīža.
| wowow / 10. Janvāris 2010@23:54 | |
:))
| wowow / 10. Janvāris 2010@23:57 | |
Bet par šļūcieniem- bravo! Ja sakrītam uz kalna reizē, droši piesakies, ierādīšu dēļa didīšanas paņēmienus (kādus sešus esmu pašrocīgi iedīdījis).
