- 2016.10.02, 13:20
- Par UK bērnu atņemšanas kultūru. Sistēma, kad tā ir ieskrējusies, strādā uz to, lai sevi palielinātu. Ja sociālais dienests redz, ka var paplašināt savu darbības lauku, un piesaistīt vairāk naudas un darbinieku, tad neko daudz nav jādomā - jāņem tik vairāk bērnus nost, iekšā audžugimeņu un adopcijas sistēmā. Ir skaidri redzams ka sociālie darbinieki nemēģinās strādāt ar ģimenēm, vecākiem lai bērnus ļautu paturēt ģimenē: sistēmiskā izteiksmē tas nav produktīvi. (Lai gan valstiskā izteiksmē, būtu ļoti produktīvi tērēt resursus lai palīdzētu tieši vecākiem, tieši pieaugušajiem, lai ļaut viņiem tikt galā ar emocionālajām, ekonomiskajām, un tamlīdzīgām problēmām. Un tad ar bērniem viss būs kārtībā automātiski. Kāds labs padoms vecākiem: "nevajag censties bērnu audzināt. sākt vajag ar pašu sevi, audzināt sevi, un tad jau bērns saņems visu ko viņam vajaga".)
Sistēma tā nestrādā. Tam, kā UK šajos gados ir tik dramatiski audzis atņemto bērnu skaits (+ skaits ar gadījumiem "procesā") būs ārkārtīgas sekas nākotnē: tas ko soc.darboņi negrib saprast, ka ar bērna atņemšanu jau nekas nebeidzas (nu, priekš darbinieka, var teikt, beidzas: var ķerties pie nākamā bērna). Nē, bet, priekš valsts nekas nebeidzas, viss turpināsies 18-20 gadus, līdz bērns ir pieaudzis, un varētu paprasīt veikt gala norēķinu ar darboņiem. Kad pieaugs tie bērni, kas šajos gados, kopš 2009. gada, epidēmiski ir nevajadzīgi atrauti no ģimenes. (Kāpēc "nevajadzīgi"? Varbūt tas bija vajadzīgs lai nodrošinātu bērna veselību un drošību - jā jā, bet priekš tam nav jāizolē bērns, vecāku(s) aizgrūžot bez palīdzības prom.)
Es šeit kritizēju likumus, un tā kā likums ir uzrakstīts - ka fokuss ir tikai uz bērna dzīvības "izglābšanu". Nekas, ja tiek sačakarēta viņam visa dzīve. Kāpēc sačakarēta? Tāpēc ka nauda, līdzekļi kas būtu izmantojami palīdzībai, tiks izgrūzti citur, tie tiek tērēti absolūti kaut kam pavisam citam! (Tas, anglijas konservatīvajai sabiedrībai kaut kā ir asinīs - ka palīdzības saņēmējiem ir to jābūt "pelnījušiem". Ja cilvēks kaut ko "nav pelnījis", tādam ļaus nosprāgt renstelē ar vistīrāko sirdsapziņu.)
Un tas ir kaut kā ļoti angliski, orveliski, kā mātei izlemj atņemt bērnu, tāpēc ka viņa ir depresijā - depresijā par to, ka viņai grib atņemt, un atņems bērnu. Vai - kā mātei atsaka regulāras tikšanās ar bērnu, jo viņas emocionālā vēlme bērnu atgūt traucēs bērna adopcijai, un pēc tam nākamajā teikumā - bērnu ir jāvirza adopcijai audžu ģimenē, tāpēc ka viņš no mātes pa procesa laiku ir atsvešinājies. [Tas, pēc formālas loģikas - ja māte nebūtu emocionāli sagrauta par to kas notiek, un nebūtu ieinteresēta bērnu atgūt, tad regulāras tikšanās varētu notikt, bērns būtu ieguvis saikni ar māti, un adopcija netiktu virzīta. Sistēma atsakās redzēt to, ka tikai pati ir esošās sitācijas izraisītājs. Kāda cita angliska aksioma: "Free to those who can afford it, very expensive to those who can't."]
***
"The number of care cases being dealt with by the family courts in England and Wales has risen from an average of about 6,500 a year before 2009 to about 15,000 this year."
"“If… the current rate of increase of [around] 20% were to continue for the next three years, by 2019-20 the figure would have climbed to over 25,000,” [...]"
"Munby [Sir James Munby, the president of the family division] said the reasons for the increase were not entirely clear. “There are, in principle, three possible causes for the increase: (1) that the amount of child abuse/neglect is increasing; (2) that local authorities are becoming more adept at identifying child abuse/neglect and taking action to deal with it; (3) that local authorities are setting more demanding standards – in other words, lowering the threshold for intervention.
"“I do not believe that child abuse/neglect is rising by 14%, let alone 20% a year. So this cannot be the sole explanation. It follows that changes in local authority behaviour must be playing a significant role.”"
***
"One woman who sought help from Newcastle Women’s Aid said she felt judged by social services. “They said I was too upset to look after my child but, of course, I was upset they were going to remove him,” she said."
***
The death in 2007 of Peter Connelly, 17-month-old “Baby P”, prompted a rapid rise in the number of children taken into care. [...] Terror of being seen as responsible for “another Baby P” is thought to have contributed to a highly risk-averse culture in children’s services. This fear may be why the number of babies removed from their mothers at birth has increased so rapidly: according to professor Karen Broadhurst, it more than doubled between 2008 and 2013, from 802 to 2,018. By the end of March 2015, there were 69,540 children in local authority care.
Another factor is an increased focus on emotional harm. If proved on the balance of probabilities, risk of this is an acceptable basis for a UK court to sever a parent’s legal bond with their child. By 2013, the number of children on child-protection plans due to emotional abuse was more than six times as many as for sexual abuse, and nearly three times as many as for physical abuse.
Of the children who become involved in care proceedings, about four in 10 end up in long-term foster care or are adopted; Broadhurst’s research found that just one in 10 babies removed at birth will be reunited with their mother.
***
"[...] more recently the cases of Re B and Re B-S stated local authorities could not cite resource issues as a reason for pursuing permanent separation of a child from its family.
"Early intervention does cost money, but compared with putting a child in care, specialist treatment is not expensive. A therapist at even a high rate of £100 an hour, once a week for two years comes in at under £10,500. By contrast, a local authority taking a care case to a final hearing costs £4,825 in court fees alone. Add in the bill for instructing counsel and expert witnesses, plus a foster placement for an infant that can run to over £100,000 per year and the potential savings from a parent being able to look after their own child – taking no account of the human factors involved – are immense."
"For Prof Brid Featherstone, the split between adults’ and children’s services has been “disastrous” in terms of looking at families’ holistic needs at an early stage. Child protection social workers, she says, have little option but to interpret their role in “the very narrow sense of being simply there for the child”." - 1 rakstair doma
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst
