- 15.1.10 10:55
-
Šobrīd RBS Live lapā var skatīties "Latvia at Crossroads" konferenci tiešraidē.
Bet trešdien (13. janvārī), biju aizkāpis uz LRI konferenci "Latvija uz sliekšņa: parādu verdzība vai ekonomikas atveseļošana" LU.
Tur Mark Weisbrot stāstīja par Argentīnas piemēru, salīdzinot ar Latviju (un piesaucot ASV statistiku Lielās Depresijas laikā). Viņš minēja ka Argentīnā devalvācija palīdzēja uzreiz pacelt ekonomiku. Es nepiekrītu – devalvācija pati par sevi neko neatrisina.
(Pat vairāk, man ir jāatbalsta Rutkastes arguments: nedevalvējot, valstij nākas negribot ierīt* rūgtās zāles, un nāksies veikt sistēmiskas, strukturālas reformas. Bet devalvējot varētu maukt tajā pat stilā vēl kādu gadu, divus, bet beigās būsi tieši tajā pašā caurumā kur iepriekš, jo nekas jau nav izmainīts – un sūdi būs attiecīgi vēl lielāki.)
Tātad, pēc manām domām, Argentīnā palīdzēja tikai tas, ka sabruka valdība (collapse) – bija bankrots (default), un valsts institūcijas sabruka un sabruka banku sistēma! Palīdzēja nevis kontrolēta devalvācija, bet totāls monetārās sistēmas sabrukums (ar izrietošām sekām).
Cik es saprotu, Latvijā ekvivalents būtu: tāds VID sabrūk, banku un monetārā sistēma sabrūk – nekādi nodokļi vairs netiek iekasēti; tāds PVD tiek likvidēts – neviens vairs nenāk čmorīt ja tu atveri kafejnīcu vai ēstuvi, Policijā paliek tikai kriminālnoziegumu daļa – tādu Ekonomikas, Finanšu, un visas citas uzņēmējiem represīvās policijas tiek izformētas: nevienam nekasa ja tu uz ielas pārdodi ierakstītas filmas vai programmas, un visi pārējie birokrātu knariņi – uz mājām, un lai sāk arī paši ražot un produktīvi strādāt.
Lūk tad sāk attīstīties uzņēmumi, parādīties darba vietas, augt IKP.
Bez kārtīga kolapsa, nekāda devalvācija neko neatrisina.
Jo lai ārstētu Latvijas ekonomikas depresiju ir jāmaina paradigma – no "aizliegts ir viss kas nav atļauts" atpakaļ uz "atļauts ir viss, kas nav aizliegts" (un uz brīdi būtu jāatjauno stāvoklis kad nekas nav aizliegts).
___________
* Milzīgais bezdarbs Latvijā parāda** cik nejēdzīga bija darba struktūra – pie pirmajām kredīta problēmām 30% no ekonomikas aizgāja pa pipelēm.
** OK, deflācija arī rada bezdarbu, bet interesanti: valstī deflācija, bet tāda Rīgas Satiksme (pieder pašvaldībai) – ceļ biļešu cenas. Kuram nākas samazināt cenas, bet kurš var atļauties tās celt...
***
Vissvarīgākais secinājums pēc "parādu verdzības" konferences ir tas, ka deflācijas apstākļos jebkurš parāds kļūst arvien dārgāks un dārgāks (aug "burden of debt" - jebkurš parāds kļūst smagāks). Ja deflācijas laikā naudas vienības vērtība aug, tad jebkura parāda slogs kļūst arvien nepanesamāks.
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst