- Stratēģija augošai ekonomikai, stratēģija brūkošai ekonomikai
- 23.8.09 20:06
-
Augošā ekonomikā cilvēks, kas tiek "nooptimizēts", ātri atrod darbu citur, brīvas darba rokas tiek izķertas. Grūstošā ekonomikā "noīsināts" cilvēks kļūst par papildus slogu pārējiem.
Apskatīsim šo fenomenu ar Rīgas pašvaldības SIA "Rīgas Satiksme" piemēru.
2007. gada 1. martā Rīgas tramvajos tika uzstādīti kompostieri, konduktori no tramvajiem tika atlaisti* no darba (470 cilvēki) un viņu darba vietu aizstāja mašīna.
(Kompostrētāju iegāde un uzstādīšana tramvajos izmaksājusi 365 000 latu.)
***
Šo notikumu skatoties no augošas ekonomikas viedokļa: jā, tajā laikā pastāvēja darbinieku deficīts - darba tirgū trūka cilvēku, RS konkrēti trūka 500 darbinieku (nebija konduktoru) - vai nu tobrīd cilvēki negribēja strādāt par piedāvāto algu, vai vienkārši nebija kas strādā...
2007. gada martā tramvaju konduktorus pārcēla uz trolejbusiem un autobusiem. Turpinoties kompostieru projektam, RS tos ieviesa arī trolejbusos (izmaksas Ls 516 000).
***
No 2008.gada 1.aprīļa varēja visus 553 trolejbusu konduktorus atlaist (konduktori palika autobusos, daļa pārkvalificējās par kontrolieriem).
"Uzņēmums paziņoja, ka turpmākā gada laikā algu izmaksu ekonomija tikai no trolejbusu konduktoru algām vien sastādīs ap 1 miljonu latu."
Lēnām tuvojamies šī raksta kodolam: uzņēmumam ieviest mašīnas ir izdevīgi, tas ļauj SIA strādāt produktīvāk - samazinās izmaksas. Aug uzņēmuma rentabilitāte. Uzņēmums (RP SIA) strādā efektīvāk.
Bet ko nozīmē algu ekonomija? Tas nozīmē ka darba tirgus, valsts ekonomika kopumā ir sarukusi par 1 miljonu latu! Tas ir viens miljons ko cilvēki nenopelnīs, no kura nesamaksās nodokļus, kuru nevarēs iztērēt par precēm un pakalpojumiem... un ir pazudušas darba vietas.
Toties SIA ieliks vairāk peļņas savās kabatās.
Ko tas nozīmē valsts ekonomikai kopumā? Ir pazudušas neproduktīvas mazkvalificēta darba vietas - mīt naudu pret kautkādiem papīra gabaliņiem, visu dienu svīst un burzīties autobusā vai citā transporta līdzeklī. Var cerēt, ka šīs darba rokas atradīs citu darbu, un kopumā ekonomika pieaugs, un atgūs pazaudēto 1 miljonu latu ar uzviju.
Bet ir jau 2008. gads, un tuvojas 2009.
***
E-talona ieviešana. Izziņotās izmaksas: 14 miljoni (Ls 14 000 000). (Pavīd arī cits skaitlis: kopīgās izmaksas 72 miljoni.)
2009. gada marts: e-talons tiek ieviests visā sabiedriskajā transportā. Konduktori nu ir uz ielas, un papildina bezdarbnieku rindas.
Iepriekšējā šī raksta daļā izteiktā cerība par to, ka viņi varēs atrast darbu ir tukša.
2009. gada augusts. "NVA uzskaitē 2009.gada jūlija sākumā bija 129 269, jūlija beigās – 132 519 bezdarbnieki. 2009.gada jūlijā bezdarbnieka statuss tika piešķirts 15 712 personām [...]."
***
Noīsinātās darba vietas nu ir iekļuvušas lejupejošā spirālē: samazinās strādājošo skaits, samazinās apgrozījums, stājas naudas aprite, cilvēki nesaņem algu un viņiem nav tērēt, samazinās patēriņš, un arvien vairāk uzņēmumiem ir jāatlaiž darbinieki, jo nav pasūtījumu un klientu. Un negatīvā spirāle turpina griezties.
Un tā, "Rīgas Satiksmes" stratēģija, kas treknajos gados būtu ļāvusi uzlabot ekonomikas produktivitāti, krīzes gados reāli padziļina sabrukumu.
autortiesība
pīkstulis
ateja birkas
ienākt iedirst